Svētki Vecajā Derībā

Lai saprastu Vecās Derības svētkus ir vajadzīgs zināt, kā Vecajā Derībā skaitīja laiku. Dievs pats ir noteicis mēnesi ar ko sākās gads Ex 12, kad Mozus izved tautu no Ēģiptes.
Ebreju kalendāru veido sinodiskais mēnesis. Tas nozīmē, ka mēness sākums atbilst jaunai mēness fāzei. Ebreju kalendārs ir sarežģīts, bet precīzs. Mēnesī ir 29 diennaktīm, 12 stundām, 44 minūtēm, 2,9 sekundēm(varbūt arī 30 dienas). Gadā ir 354 dienas, tas ir par 11 dienām mazāk kā saules kalendārā. Šie abi kalendāri nesakrīt. Problēmas var rasties 4 vai 5 gadā, kad pavasaris iekritīs ziemā. Tādēļ katrā 1, 3, 6, 11, 14, 17 un 19 gadā, mēness kalendārā 7 reizes, pievieno pa 1 mēnesim ADARU mēnesim, šiem gadiem nav 12 mēneši, bet 13 mēneši. [1;80]
Gada mēneši: TIŠREJS (vienmēr pilns)30 dienas, MARHEŠVANS, KISLEVS 29/30 dienas, TEVETS(vienmēr nepilns, sāk skaitīt) 29 dienas, ŠVATS 30 dienas, ADARS 30/29 dienas, NISANS(pirmais mēnesis, iziešana no Ēģiptes) 30 dienas, IJARS 29 dienas, SIVANS 30 dienas, TAMŪZS 29 dienas, AVS 30 dienas, ELULS 29 dienas. Dienas sākās pēc saulrieta un beidzās otrās dienas saulrietā. [7]
Pēc ebreju kalendāra pašlaik rit 5770. gads. Un ebreju – parasto kalendāru var apskatīt: http://www.shamir.lv/lv/menu/43-ebreju_kalendars_5770.html
Ebreju parastais gads sākās Oktobrī – Novembrī ar Jaunā gada svētkiem, bet reliģiskais gads sākās Martā – Aprīlī ar Peshā svētkiem. [2;2]…