Paradumi.
Kristiešu dzīvē no visām lietām visvarīgākā ir mīlestība pret Dievu. Kristietība arī liek cilvēkiem vienam otru mīlēt. Cilvēki arīdzan tiek aicināti piedot viens otram, būt pazemīgiem, laipniem un pacietīgiem.
Kristieši visu cauru gadu dažādos veidos pauž savu ticību. Daudzi kristieši regulāri apmeklē dievkalpojumus, kas parasti tiek darīts svētdienās. Dievkalpojumi parasti ietver dziedāšanu, Bībeles lasījumus un sprediķi vai mācību, bet citas sīkākas detaļas un procesa ilgums atšķiras pēc pareizticīgo,protestantu un Romas katoļu tradīcijām.
Daudzās kristiešu baznīcās notiek arī kristības un svētā vakarēdiena ceremonijas. Kristīšana ir veids kā persona oficiāli kļūst par kristieti. Ceremonijā tiek izmantots svētīts ūdens, kas simbolizē grēku nomazgāšanu. Savukārt vakarēdiens ir svēts process, kura mērķis ir atcerēties Jēzu. Atceroties Pēdējo vakarēdienu — Jēzus pēdējo maltīti ar viņa mācekļiem —, daudzos dievkalpojumos baznīcēni ēd maizi un dzer vīnu.
Kristieši svin divus nozīmīgus notikumus no Jēzus Krista dzīves. Šie svētki ir Ziemassvētki un Lieldienas. Ziemassvētkos tiek svinēta Jēzus dzimšana. Patiesībā Jēzus dzimšanas datums ir nezināms, tāpēc dažādas konfesijas Ziemassvētkus svin atšķirīgos datumos. Daļa no kristiešu baznīcām tos svin 25. decembrī, bet citi svin 6. janvārī. Mūsdienās lielākā daļa baznīcu Ziemassvētkus svin divas dienas. Pavasarī tiek svinētas Lieldienas, kas īpaši nozīmīgas kristiešiem ir tāpēc, ka šajā laikā Jēzus Kristus tika piesists krustā, bet pēc tam augšāmcēlās no mirušajiem. Katru gadu Lieldienu svinēšanas datums mainās.
…
