„ Vai ir mīlestība šodien?... jā mīlestība ir , tikai tā ir dažāda, tāpat kā dažādi ir cilvēki. Tā ir mīlestība, kura nedomā par materiālajiem labumiem neskata otru no cepures, bet mīl gaišo un cēlo, kas, kaut nedaudz, bet tomēr ir katrā no mums. Mīlestība ir tas, ko vārdiem nevar izteikt, jo tādi vēl nav izdomāti. Mīlestība ir māksla, kas jāapgūst, kas prasa zināmu pieredzi un intuīciju.” Šos burvīgos vārdus ir teicis A. Balodis, un gribas tiem piekrist, jo mīlestība nav ne izmērama, ne nosverama, tā ir izjūtama ar katru nervu šūnu, ar katru matu galiņu.
Kāpēc cilvēki iemīlas – līdz galam nav zināms joprojām. Organismā izveidojas ķīmisko vielu kokteilis, tas nav noslēpums, tāpat nav noslēpums, ka viss šis process nepakļaujas cilvēka gribai, un nav atkarīgs ne no vecuma, ne sociālā stāvokļa, ne no audzināšanas.
Ētikas skatījumā mīlestība ir intīmas un dziļas jūtas, īpašs apziņas stāvoklis un darbības veids, kas vērsts uz citu cilvēku, kopību, ideju utt. Mīlestība ir cilvēka aktīvs spēks, kas caursit sienas, kuras nodala cilvēkus, kas apvieno viņu ar citiem. Mīlestībā realizējas paradokss – divas būtnes kļūst par vienu un vienlaikus viņas ir divas.(1;164)
Kā saka Paulu Koelju grāmatā „Alķīmiķis”: „ būt stingram kā tuksnesim nav mīlestība un klīst pa pasauli kā vējam nav mīlestība, un vērot visu no attāluma,,arī nav mīlestība. Mīlestība ir spēks, kas pārveido un uzlabo Pasaules dvēseli...tie esam mēs, kas baro Pasaules dvēseli un Pasaule kļūst labāka vai sliktāka atkarībā no tā, kādi būsim mēs. Un te parādās mīlestības spēka lielā nozīme. Jo iemīlējušies mēs vienmēr cenšamies būt labāki nekā esam.” …
