Johaness Brāmss

Pirmie koncerti Vīnē bija sagaidīti ar kritiku un ne visai draudzīgi, lai gan vīrieši klausījās Brāmsa mūziku, un ar laiku viņš iekaroja simpātijas, pārējais bija laika jautājums. Viņš vairāk nemeta izaicinājumu kolēģiem, viņa reputācija nostiprinājās pēc vācu rekviēma skaļiem panākumiem, kurš tikai izpildīts 1868. gada 10.aprīlī, Brēmenes pils katedrālē. No tā laika paši iespaidīgākie viņa biogrāfijā bija tādi skaņdarbi kā 1.simfonija do minorā (1876), 4.simfonija mi minorā (1885), klarnešu un stīgu kvartets (1891).
Viņa materiālais stāvoklis auga reizē ar slavu, tāpēc viņš deva vaļu savai mīlestībai pret ceļošanu. Brāmss apmeklēja Šveici un citas krāšņas vietas, vairākas reizes bija Itālijā. Līdz mūža galam, Brāmss deva priekšroku viegliem ceļojumiem un tāpēc viņa iecienītākā atpūtas vieta palika Austrijas kūrorts. Tieši tur 1896.gada 20.oktobrī viņš saņēma ziņu par Klāras Šūmanes nāvi.
Kamēr Brāmss pabeidza op.121 dziesmas, viņā attīstījās vēzis, un no sākuma nevarēja saprast, vai tas ir aknās vai aizkuņģa dziedzerī. Viņa stāvoklis pamazām pasliktinājās, un viņš nomira 1897.gada 3.aprīlī. Brāmsu apglabāja Vīnes Centrālajā kapsētā.
…