Bēru raudas pastāv daudzās kultūrās. Tas ir mūzikas žanrs, ko izpilda, sērojot par aizgājēju. Šīs raudas ir kā protests un sāpju izteikšana dziesmotos rituālos. Bēru raudas jāskata no akustiskā komunikācijas skatījuma, jo sērošana norisinās izmantojot dzirdes kanālu un attiecas gan uz komunikāciju, kas saistīta ar verbalizāciju (mutiski vārdiskā, jeb verbālā komunikācija), gan komunikāciju, kas izmanto neverbālas akustiskas zīmes. Pie pēdējās komunikācijas jomas pieder tādas sfēra kā mūzika, kas ir bēru raud raksturojošs elements.
Daudzās kultūrās bēru raudas izpilda tikai sievietes, jo pastāv uzskats, ka vīrietim nepiedienas sērot. Taču pastāv kultūras, kur apraudāšanu veic ne tikai sievietes, bet arī vīrieši, kā piemēram, dienvidindijas raudu dziesmu žanru oppari.
Pirmatnējais oppari ir Dienvidu indiešu raudu dziesmu žanrs, ko galvenokārt izpilda sērojošās sievietes, vai profesionāli vīrieši muzikanti pārsvarā no Harijanas kastas sabiedrības. Oppari tiek identificēts kā sērojošo atraitņu dziedāšana vīru apbedīšanā. Žanrs tiek izpildīts citā kultūras kontekstā un ir adoptēts dažādās kultūras nozīmēs un funkcijās.
Blekburns un Ramjunan apgalvo, ka pirmatnējās raudu dziesmas indiešu foklorā ir ļoti īpašas, tās ir plānotas klausīties. Oppari perfomances (izpildījumi) sastāv no ekspresijām, kas ir marginalizētos kontekstos, kuros tie ir dzirdami. …
