Alternatīvās mūzikas atstātā ietekme uz personību un sabiedrību

Alternatīvā mūzika ir rokmūzikas paveids, kas galvenokārt sastāv no apakš žanriem, kas radušies no neatkarīgās mūzikas ainas kopš astoņdesmitajiem gadiem, tādiem kā grunge, britpops, gotiskais roks, un indie pops. Šos žanrus vieno pateicība pankrokam, kas uzklāja pamatu alternatīvajai mūzikai septiņdesmitajos. [8]
Alternatīvais roks ārkārtīgi populārs kļuva astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, radot rokmūzikas paražas, kas sāka attālināties no klasiskā roka tradīcijām. Alternatīvie rokeri atšķīrās no klasiskā roka priekštečiem ar lielāku atšķirību un eksperimentēšanu mūzikā un daļēji ar savu kritiku pret sabiedrības kārtību un lielajām ierakstu kompānijām, izvēloties mazas un neatkarīgas kompānijas. Kamēr alternatīvie rokeri radīja viegli iegaumējamu mūziku masu patēriņam, viņu mūzika – ar savu uzsvaru uz sagrozītajām ģitāru skaņām un divdomīgās lirikas – nebija piemērota tradicionālajām gaumēm. Turklāt, alternatīvā roka lirikas bieži bija kritiskas vai skeptiskas pret sabiedrības vairākuma vērtībām. [13]
Alternatīvā roka – kas arī attiecināms uz indie rock, college rock, post-punk, new music, power-pop, un pavisam neseno, grunge – rašanās pēdas ir meklējamas septiņdesmitajos gados, kad new wave un agrā pankmūzika eksperimentēja ar dažādiem un atšķirīgiem mūzikas, apģērba un ideoloģijas stiliem. Alternatīvais roks galvenokārt tika iespaidots no alternatīvās mūzikas, kas iekļauj tādus žanrus kā industriālā, avangards un eksperimentālā mūzika, kā arī gotiskais roks, ska, regejs un alternatīvais hip hops. Kamēr tas tika iespaidots no šiem stiliem, alternatīvais roks ir vislabāk saprotamais pēc uzturēšanās, kaut kur starp roku un pankroku un ir divpusīgs savās vēlmēs starp sabiedrības aicinājumu un sabiedrības vērtību noliegšanu. [13]…