J.Vītola kora dziesmas "Gaismas pils" analīze

Gaismas pils cildina brīvības alkas, pauž ticību nākotnei.
Kora dziesma Gaismas pils rakstīta trijdaļu formā ar kontrastējošu vidusdaļu un kodu ( A B A coda). Dziesma rakstīta mi minorā, temps – andante, taktsmērs 4/4. Pirmajā un trešajā daļā ir stāsts par senatni. Dziesmas tematiskais grauds ietverts pirmajā teikumā: Kurzemīte, Dievzemīte, brīvās tautas auklētāj’.

Dziesma Gaismas pils sākas klusināti un pakāpeniski pieaug spēkā dinamikas ziņā. Tematiskā materiāla attīstībai tiek izmantoti polifoniskās imitācijas elementi starp basu dziedājumu un visu visu kori.
Vidusdaļā tiek izmantoti punktēti ritmi, disonanses, hromatismi, tempa maiņas (con moto, poco ritenuto, sostenuto), modulācijas (Sol mažors, si minors, Si mažors), dinamika (no pp līdz f), sekvences: Asiņainas dienas ausa...

Reprīze sākas ar pirmās daļas tematiskā materiāla atkārtošanu: - Sirmajami ozolami...
Dziesmu noslēdz svinīga rakstura koda, kas stāsta par Gaismas pils augšāmcelšanos.
Iepazīstot Ausekļa dzejoli Gaismas pils un salīdzinot to ar Jāzepa Vītola dziesmā izmantoto, redzam, ka izpaliek trešais un astotais pants. Pirmo daļu veido 1.un 2.pants, vidusdaļu - 3.un 4.pants, trešo daļu – reprīzi - 5.un 6.pants, bet kodu - 7.pants.
Gaismas pils pirmo reizi dziedāta 1910.gada V Vispārējos dziesmu svētkos.…