Sešdesmito gadu otrajā pusē apzīmējums „roks” tiek plaši izmantots ne tikai ASV, bet arī Rietumeiropā sakarā ar šo jauno mūziku, kura daļēji balstās uz rokenrola tradīciju. Tas ir saistīts ar izmaiņām pašā mūzikā, bet ne mazākā mērā arī ar notikumiem sociālajā un politiskajā dzīvē, kuri radikāli izmainīja gan jaunatnes pasaules izjūtu, gan noskaņojumu. Šie notikumu radīja pavisam citu gaisotni. Protams, jaunā mūzika ļoti jūtīgi reaģēja uz to un ļoti precīzi iemiesoja sevī mainīgo laika garu.
Savienotajās Valstīs lielākajās pilsētās norisinājās melno kvartālu nemieri, visās valsts universitātēs notika studentu mītiņi, pret ASV piedalīšanos Vjetnamas karā, pret rasu diskrimināciju un autoritārismu vērstie sēdošie streiki. Šāda veida pacifistiskie[35.] un anarhistiskie noskaņojumi pārņēma arī lielāko Rietumeiropas studentu daļu. Kulminācija tika sasniegta 1968. gada maijā, kad Parīzē notika pazīstamā studentu „maija revolūcija”. Daudzas dienas pilsētas transports tika paralizēts, uz ielām bulvāriem parādījās barikādes, ēkas Parīzes centrā bija apmālētas ar maoistiskiem[36.], trockistiskiem[37.], anarhistiskiem un pat sirreālistiskiem lozungiem. Ļoti populārs kļuva uzsaukums: „Esiet reālisti: prasiet neiespējamo!” Atšķirībā no „klasiskajām” revolūcijām jauniešu maksimālistiskās[38.] prasības bija vērstas uz radikālu augstākās izglītības sistēmas reformu, uz visas tautas lielāku dalību valsts politikā, bet visvairāk tās attiecās uz kultūras principiem vispār.
Tie bija neiedomājams jauniešu radošās aktivitātes gadi dažādās jomās, ietverot tīri intelektuālo darbību, garīgos meklējumus. Sevišķi radikāli noskaņoti jaunieši noliedza veco vērtību hierarhiju, „vecās pasaules” morālās normas, domāšanas metodes, pat pasaules uztveres pamatus. Visa tā vietā viņi vēlējas radīt jaunu kultūru, kurā jebkurš cilvēks varētu attīstīt savas radošās spējas, kurā katram būtu atklāts ceļš kļūt par godīgu, labvēlīgu un laimīgu personību. Tādam radikālam noskaņojuma tika dots nosaukums „couter-culture” (burtiski – „pretkultūra”).…
