Desmitgadē pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arī mūzikas dzīvē notika straujas pārmaiņas. Šo pārvērtību laikā mūzika bija tā, kas vienoja tautu.
Cauri visiem sarežģītajiem sociālpolitiskajiem laikiem gandrīz pusotru gadsimtu dziesmu svētku tradīcija ir bijusi vienojošā, iedvesmojošā un nemainīgi stabilā tautas gara glabātāja.
1993.gadātikaatjaunota pirmās Latvijas Republikas laiku tradīcija dziesmu svētkus rīkot gados, kas beidzas ar 3 un 8, nevis ar 0 un 5 kā padomju laikā, kad šos svētkus vajadzēja pielāgot 1940. gada „sociālistiskās revolūcijas” jubilejām.
Atjaunotnes ceļš, kas noveda pie tāda tautas dziedāt prieka, sākās jau 20.gs. astoņdesmito gadu beigās, kad presē sākās polemika par autentiskas folkloras nepieciešamību.
Tautas mūzikas festivāli bija ļoti nozīmīgi visu triju Baltijas zemju atmodas kustībā, tie vienoja, stiprināja un atgādināja par nacionāli savdabīgo un seno tautu vēsturi.
Šajos gados arvien aktīvāka kļuva arī dažādu tautas mūzikas ansambļu darbība, tika meklēta īstā - gan muzikālā, gan saturiskā identitāte. Nozīmīgi pētījumi tika veikti arī tautas mūzikas instrumentu pētniecībā un iedzīvināšanā. …
