Latviešu panākumi mūzikā

No 1991. gada līdz mūsdienām
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas mūzikas dzīve ir piedzīvojusi uzplaukumu. Latvijas Nacionālā opera ir iemantojusi stabilu vietu Eiropas opermūzikā, latviešu operdziedātāji Inese Galante, Inga Kalna, Sonora Vaice, Elīna Garanča, Egils Siliņš, u.c. regulāri uzstājas labākajās Eiropas un pasaules operās. Latvijas vārdu pasaulē nes arī citi latviešu mūzikas profesionāļi – diriģents Mariss Jansons, komponists Pēteris Vasks, vijolnieks Gidons Krēmers ar kamerorķestri “Kremerata Baltica”, kori “Ave Sol”, “Kamēr...”, “Gaudeamus” un daudzi citi. Pēdējās desmitgadēs ir atdzimusi renesanses un baroka mūzika. Senās mūzikas koncerti vilina ar savu priekšnesuma formātu, kas ir saistošs norises vietu ziņā (senās pilis un baznīcas) un krāšņo izpildījuma formu. Pievēršoties populārajai mūzikai, neapstrīdami līderi ir grupa “Prāta Vētra”. Ar jaunu skanējumu jau zināmās dziesmas pasniedz vokālā grupa “Cosmos”, kuras a capella dziedāšanas stils ir ļāvis iemantot stabilu vietu Latvijas populārās un akadēmiskās mūzikas virsotnē. Vēl joprojām ļoti populāra un iemīļota dziedātāja ir Laima Vaikule, kura priecē klausītājus gan Latvijā, gan ārpus tās. Mūzikas dzīvi krāšņu padara daudzie festivāli un koncerti, kas pārstāv visplašāko mūzikas spektru - operu, kamermūziku, simfonisko un seno mūziku, džezu, tautas un kormūziku, popmūziku, rokmūziku, jauno, avangarda un alternatīvo mūziku, kā arī daudzus citus mūzikas virzienus.
…