1945.gadā Lūcija Garūta iesaistījās pedagoģiskajā darbā, kļūstot par teorētisko disciplīnu pasniedzēju Latvijas Valsts konservatorijā un arī pie tās nodibinātajā mūzikas vidusskolā un Jāzepa Mediņa mūzikas skolā, par kādu bija pārveidota bijusī tautas konservatorija.
Pirmajos pēckara gados Lūcija Garūta vēl piedalījās koncertdzīvē. Viņa ir muzicējusi kopā ar solistiem M.Brehmani-Štengeli, E.Mķelsonu, T.Matīsu, A.Dēliņu, atskaņodama savus darbus un spēlēdama pavadījumus. Taču lielās pedagoģiskās slodzes un trauslās veselības dēļ viņa uzstājās aizvien rētāk. Komponiste vienmēr apliecinājusi, ka koncertēšana viņai darīja lielu prieku, jo vienmēr dziļi iedvēsmojis tiešais kontakts ar klausītājiem.
1945.gada 8.augustā Lūciju Garūtu uzņem Padomju Latvijas komponistu savienībā.
Lūcijas Garūtas dzīvē šai laikā daudz gaismas ienes mazā Laila – māsas Ernas meita. Savstarpēja mīla un draudzība, kopīgas rotaļas un muzicēšana, nereti arī Lailas deju improvizācijas komponistes pavadījumā – tas viss piešķīra arī radošajam darbam mierīgu, gaišu skanējumu. Daudzus no saviem darbiem Lūcija Garūta veltīja savai mazajai draudzenei.
1948.gadā komponiste radīja pirmo plašāko instrumentālās kamermūzikas skaņdarbu – klavieru trio, kuru veltīja savai māsai Ernai Reinvaldei. Tas bija vienīgais instrumentālās kamermūzikas skaņdarbs komponistes daiļradē.
Taču spraigā radošā un pedagoģiskā darbā aizvadītajām dienām un saulainajām stundām ģimenes lokā pārvilkās pāri tumšas, traģiskas ēnas – pēkšņi nedziedināmi saslima mazā Laila. Pēc piecu mēnešu cīņas viņas nāve šķita pārāk netaisna. Šais tumšajās dienās komponistei ar draudzīgu padomu palīdzēja Alfrēds Kalniņš – viņs ieteica komponistei uzrakstīt kādu In memoriam mazās piemiņai. Jau 1950.gada vasarā viņa uzrakstīja Klavierkoncerta otro daļu In memoriam, bet 1951.gadā tika pabeigts viss klavierkoncerts.
Piecdesmito gadu otrajā pusē, kad Padomju Latvijas mūzika sākās jauns uzplaukums, daudzveidīgāk saplauka arī Lūcijas Garūtas daiļrade. Tieši piecdesmito gadu beigās komponiste sāka pievērsties kora mūzikai, visdemokrātiskākajam un mūsu republikā visplašāk izplatītajām mūzikas žanram.
…
