Progresīvais džezs. Bībops

Bībopa improvizācijās arvien vairāk tika izmantotas pamazinātā, veseltoņu, hromatiskā un harmoniskā minora skaņkārtas; melodiskā minora un bībopa gammas.
Arvien vairāk tika lietoti hromatismi, lai aizpildītu skaņkārtas ar pārgājskaņām un „pievestu” akordu pie notīm.
Lielas izmaiņas notika arī frāzēšanas ritmā – tas kļuva asimetriskāks, bībopa improvizētāji veidoja frāzes pa nestandarta takšu skaitu, frāzēja pāri takšu līnijām.
Vēlāk parādījās jaunas bībopa tehnikas – „anticipation” – akordu spēlēja priekšlaicīgi; „expansion” – improvizētājs kavējās pie akorda, kad tas jau bija izskanējis. Ar šīm tehnikām tika radīta disonanse, kam Charlie Parker improvizācijas ir labs piemērs.
Bībops ieviesa izmaiņas ansambļu instrumentācijā – arvien populārāki bigbendu sastāvu vietā kļuva mazāki sastāvi, kuros visbiežāk ietilpa saksofons, trompete, bass, bungas un klavieres.
Kopumā varētu teikt, ka gan bībopa, gan svinga ēras mūzikas skanējums ir ļoti atšķirīgs, kaut gan bībops no svinga mūzikas ir aizguvis daudz materiālu un padarījis tos brīvākus – improvizētājiem bija iespēja brīvāk rīkoties ar harmoniju un ritmu, kas padarīja mūziku spontānāku.…