Daiļslidošanas vēsture.
Vissenākās slidas tika atklātas netālu no Odesas, datētas ar bronzas laikmeta periodu. Šīs slidas tika taisītas no zirgu priekškājām. Līdzīgas kaulu slidas atrada daudzos arheoloģiskos izrakumos visā Eiropā. Protams, šīs slidas nevarēja uzskatīt par pamatu daiļslidošanas vēsturei... tam bija nepieciešamas savādākas slidas, dzelzs slidas.
Par daiļslidošanas dzimteni tiek uzskatīta Holande. Tieši tur 13. -14. gs. parādījās pirmās dzelzs slidas. Jauna tipa slidu parādīšanās deva stimulu daiļslidošanas attīstībai, kas toreiz sastāvēja no figūru zīmēšanas uz ledus, saglabājot skaistas pozas.
Paši pirmie noteikumi daiļslidošanā tika izdoti Anglijā 1772. gadā. Angļu leitnants Roberts Džouns izdeva "Traktāti par slidošanu uz slidām", kurā viņš aprakstīja visas, tajā laikā zināmas figūras. Fakts, ka visas obligātās figūras bija izdomātas Anglijā, izskaidrojams ar to, ka tieši tur parādījās pirmie slidotāju klubi.
1882. gadā Vīnē notika pirmās starptautiskās sacīkstes daiļslidošanā.
Daiļslidošanas, kā sporta veida, attīstība lielu ieguldījumi deva Austrijas skolas, Norvēģijas, Zviedrijas, Vācijas, Anglijas un ASV slidotāji.
1890. gada februārī par godu Pēterburgas Juspovas slidotavas 25 gadu jubilejai tika nolemts sarīkot sporta sacensības, pieaicinot dažādus pasaules slidotājus. Pēc sastāva to varēja uzskatīt par pirmo neoficiālo pasaules čempionātu Šis pasākums paātrināja daiļslidošanas attīstību. 1892. gadā tika izveidota Starptautiskā daiļslidošanas apvienība. Šajā apvienībā tika apstiprināti noteikumi par starptautisko sacensību novadīšanu, noteica izlozes kārtību, vērtēšanas struktūru.
1896. gadā Starptautiskā slidotāju apvienība noorganizēja pirmo starptautisko konkursu Sanktpēterburgā. Uz ledus uzgāja tikai 4 dalībnieki: austrietis, vācietis un divi krievu slidotāji. Uzvarētājs šajā sacensībās bija vācietis G. Fukss. Tā tika noformēts daiļslidošanas veids - vienslidojumi vīriešiem, kuru apstiprināja pirmais slidotāju kongress ASV.
Simtgades sākumā Salhovs, Lutss, Ritbergers, Aksels Paulsens izgudroja savus lēcienus, un daiļslidotāji, pateicoties par to, piešķīra tiem izgudrotāju vārdus.
Sieviešu vienslidojumi parādījās krietni vēlāk - 1906. gada janvārī Davosā. Daiļslidošanas elementi gan sievietēm, gan vīriešiem bija līdzīgi, taču sievietes uzreiz pievērsa sev uzmanību ar plastiskumu, muzikalitāti, mākslinieciskumu un maigajām kustībām. Oficiāli pasaules čempionāti sievietēm sākās 1924. gadā. Sākot ar 1930. gadu, sacensības starp vīriešiem un sacensības starp sievietēm notiek vienlaicīgi, vienos un tajos pašos datumos.
Vēlāk parādījās arī pāru jeb jauktie slidojumi. Pirmā sacensības norisinājās1908. gadā Sanktpēterburgā. Pie zelta godalgām pirmie bija nokļuvuši vācu slidotāji.
Un pēdējais daiļslidošanas veids - dejas uz ledus - parādījās Anglijā salīdzinoši vēlāk. Tikai 1952. gadā Parīzē dejotāji pirmo reizi izspēlēja savas godalgas, stiprākie bija izrādījušies angļi.
…
