Sokrāta dzīve un nāve kā filosofijas iemiesojums

SOKRĀTS Rakstīt par Sokrāta dzīvi ir tas pats, kas rakstīt par Sokrāta filozofiju. Viņa filozofija slēpās paša izzināšanā. Filozofiskā doma bija arī viņa dzīves uzskats. Filozofiskos uzskatus Sokrāts ņēma no dzīves un dzīvē centās tos arī realizēt. Tāpēc, lai saprastu Sokrāta filozofija, ir jāsaprot Sokrāta personība un jāgūst priekšstats par viņa dzīvi. Sokrāts ir dzimis Atēnās 469.g.pr.Kristus. Viņa tēvs Safronisks bijis tēlnieks, bet māte Fainarete – bērnu saņēmēja. Jau agrā bērnībā Sokrātā parādījās lielas gara dāvanas, no pašas bērnības ar lielu nopietnību centies nodziļināties lietu būtībā. Tā kā vecāki nepiederēja pie bagātākām tautas šķirām, tad nevarēja viņu nodot mācībām pie pedagoga. Varbūt tieši šis faktors, ka mazotnē nebija skolotāja, kas Sokrātam skaidrotu dzīvi no citu viedokļa, viņš attīstīja māku izzināt sevi un nepieciešamās atziņas gūt sevī. Šī māka izpaudās arī vēlāk, kad Sokrāts pats jau kļuva par skolotāju – viņš nekad mācekļus necentās pārliecināt par savu taisnību, bet gan piespieda tos domāt un rast atbildes uz jautājumiem sevī.