Žana Žaka Ruso biogrāfija
Ruso dzimis 1712. gadā Ženevā. Zēna un jaunekļa gados viņš ir klaidonis un beidzot apmetas Parīzē, kur dzīvo lielā nabadzībā. 1749. gadā viņš iesniedz Dižonas akadēmijā rakstu, kas viņu padara sabiedrībā pazīstamu. No 1756. līdz 1762. gadam Ruso saraksta savus 3 galvenos darbus – „Jaunā Eloize”, „Emils”, „Sabiedrības līgums”. Pēc šī perioda, kurā Ruso atrodas slavas augstumos, atkal sākas trimdas un likstu laiks, kas ilgst līdz Ruso mūža galam. Bez dzimtenes un mājas, bez draugiem un bez miera viņš vel 16 gadus cīnās ar likteni, fiziskām un garīgām kaitēm. Viņš mirst 1778. gadā.
Ruso politiskie uzskati
Ruso ir rakstījis vairākus politiskus traktātus, kuros centās atbildēt uz jautājumu, kur tad ir sociālo ļaunumu cēlonis. Ruso pirmā traktāta galvenā doma bija, ka civilizācija ne tikai nav devusi cilvēkam laimi, bet ir vēl padziļinājusi cilvēku grūto stāvokli un pavairojusi liekēžu netikumus. Viņš aicina atgriezties pie dabas cilvēka nesamaitātības stāvoklī.
Ruso pauž uzskatu, ka lai arī zinātnes un mākslas kļūst arvien pilnīgākas - cilvēki arvien sliktāki. Tomēr, kad Polijas karalis Staņislavs Leščinskis apsūdzēja Ruso par vēlēšanos iznīcināt visus kultūras sasniegumus, Ruso paziņoja, ka nepavisam nevēlas iznīcināt zinātnes un mākslas.…
