Valsts varas fonā darbojās jauni falktori Osmaņu impērijā, tie bija „Jaunie Osmaņi” ,kas bija sabiedriska kustība, kas meklēja modernizācijas ceļus un lūkoja ievest tai nepieciešamās reformas. 1894 g nodibina opozīcijas kustību „Jaunie Turki”- tā ir grupa ar cilvēkiem, kas rakstīja Parīzē iznākošās avīzēs, kas, savukārt, tika ievestas Turcijā kā kontrabandas prece. Izveidojās slepena bedrība ar nolūku atjaunot konstitūciju. Bija divas militārās sistēmas- sipahi(vecie) un jaunās militārās skolas pēc Eiropas standartiem ar ārzemju pasniedzējiem. Pasniedzēji, kas nāk no ārzemēm domā par Turcijas atpalicības likvidēšanu.
1894 g reformu biedrības apvienojās zem Jaunajiem Turkiem. Jaunie Turki piederēja pie dažādām tautībām, to rindās internacionālie pamati ātri izzuda par labu turku etniskajam pārakumam. „Jaunie Turki” no internacionāla grupējuma pārvēršās par etnisku turku kustību, kas Otrā Pasaules kara laikā kļūst par naidīgiem pretiniekiem armēņiem . Jaunie turki galvenokārt izveidojušies militārās skolās un paliek ka militāri politiska organizācija. Politiskās reformas , tai skaitā sekulārā, kā valsti veidojoša spēka, noraidījums. Kemalisti- pārstāv armijas iedibināto laicīgās valsts pieeju. Islāmisti- mierīgāki. „Jaunie Turki” piederēja elitei, un atražoja vecās Osmaņu valdīsanas tradīcijas. „Jaunie Turki” bija bez dziļākām saknēm tautā. Pie organizācijsa piederēja arī kroņprincis Jusufs Izzedīns. Tas viss risinās paralēli Krievijas revolūcijai.
1920 g britu armija padzen turku parliamentu. Deputāti nonāca aiz restēm. „Jaunie Turki” un armija piesaka sultānam ultimātu, izsludināt parliameta vēļēšanas 1911 gadā. Armija sāk virzīties Stambulas virzienā un Sultāns izsludina vēlešanas. Rezultātā Osmaņu impērijā parādās parliaments un visas vietas iegūst „Jaunie Turki”. Tas ir militāristu parlaments. Parlaments pakļauj sultānu. Osmaņi iesaistās 1912 gadā Balkānu karā. 1914 g turki karo WWI Vācijas pusē. 1918 g rudenī uz kara beigām Grieķi ienāk turku teritorijā. Uzvarētāji bija nolēmuši Turciju sadalīt savā starpā un parlaments, kas kara laikā kļuvis par sabiedroto un instumentu, bija gatavs piekāpties. Tam pretī stājās Mustafa Kemals ar Anatolijas armijas vienībām. Parlaments tiesā Mustafā Kemalu viņa prombūtnē, piespriežot viņam nāvessodu.
Turku nacionālisti sakauj grieķu interventus 1922 septembrī un Grieķija izved savu karaspēku no Turcjias.
1922 g 11 okt- līgums par Sultanāta nodalīšanu no Kalifāta. Sultanātu likvidē.
…
