Āraišu ezerpils - nocietināta latgaļu apmetne, kas apdzīvota no 9. līdz 10. gadsimtam. Apmetne izvietota uz Āraišu ezera salas. Par ezera izcelšanos, tā krastu apdzīvotājiem un brīnumainiem notikumiem viņu dzīvē vēsta latviešu tautas teikas. Teikas stāsta ka Āraišu ezerā esot, nogrimusi pils, tur kur tagad atrodas maza saliņa Tā atrodas gleznainā Vidzemes novadam raksturīgā ainavā, 7 km uz dienvidiem no Cēsīm.1874.gadā grāfs Zīvers izdara nelielus izrakumus uz salas, par kuru vietējie iedzīvotāji stāsta, ka skaidrā laikā ezerā varot redzēk koka pils paliekas. uz kādreizējiem pāļiem ķeroties arī tīkli, tāpēc zvejnieki izvairās tos mest salas tuvumā. Zīvers konstatēja piecas vai sešas apbūves kārtas, atrada senlietas, taču izrakumu apstākļi bija ļoti neērti - izrakumu laukumos nemitīgi plūda iekšā ūdens, kas nemitīgi bija jāizsmeļ. nākamajā gadā Zīvers uzaicināja vācu zinātnieku Vihrovu, kas 1875.gadā arī veica nelielus izrakumus un atzina, ka šī sala varētu būt tikusi apdzīvota agrajos viduslaikos. Pamatīgāk sala izpētīta 1965.-69. un 1975.-79., kad izrakumus vadīja arheologs Jānis Apals, izpētīja ¾ no apmēram 2500 m² lielās ezerpils platības kā arī ceļu uz krastu, viņš ir arī idejas par seno ēku rekonstrukciju autors. izrakumos tika atrastas 5 apbūves, kas pastāvējušas apmēram 15-20 gadus katra. Lai to varētu izdarīt, ezera līmeni pazemināja par 1 metru, ap izrakumu laukumiem uzbēra dambjus, bet laukumos ieplūstošo ūdeni izsūknēja ar motorsūkņiem un strādāja poldera apstākļos. Āraišu ezerpils ir daļēji rekonstruēta un ir viens no populārākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā. …
