Manas dzimtas vēsture

Rakstot šo darbu, es vēlos Jums pastāstīt par savas dzimtas likteņi, ka arī to, cik reizes atkārtojas pārcelšanas no vienas valsts uz otro. Tas atkārtojas katrā paaudzē. Cik grūti ir šķirties dzimtenes, un cik grūti ir izdzīvot. Es lepojos ar to, ka zinu savas dzimtas vēsturi. Šajā darbā es gribu apliecināt cik svarīgi ir neaizmirst tos, kuri deva mums dzīvību, tos, kuri ienesa lielu ieguldījumu mūsu nākotnes vēstures attīstībai, tos, kurus aizmirsa citi un par kuriem ir laiks pastāstīt. Par mūsu vēstures lieciniekiem.

Mūsu mērķis ir palīdzēt mūsu dzimtenei Latvijai veidot valsts vēsturi.
Darbā izmantoti reāli notikumi un reālas personas.


Dominika un Staņislavs Samoviči.

Dominika un Staņislavs Samoviči bija muižnieku dzimtas pārstāvji. Viņu muiža atradās vēl tolaik Polijā, bet tagadēja Lietuvas teritorijā pie Panevežas. Staņislavs bija liels pokera kāršu spēles atbalstītājs. Vienas tādas spēles laikā viņš zaudēja savu muižu, tāpēc ģimenei bija jādodas uz Latviju, uz Ilūksti. Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Staņislavs un Dominika bija atkal spiesti emigrēt uz Krieviju. Visas savas mantas un dzimtas dārglietas viņi atstāja vecajai Ilūkstes baznīcai, lai priesteri tās saglabātu, kamēr viņi atgriezīsies. Tā zem baznīcas grīdas mantas pazuda. Līdz mūsdienām ir saglabājušas garas pagraba ejas (kur priesteri visu glabāja), baznīca tika pilnīgi iznicināta, bet daļa no klostera vēl atrodas iepriekšējā vietā.

Tā 1877. gada 10. oktobrī Staņislavam un Dominikai piedzima bērns – Vaclavs Samovičs – mans vectēvs. Nav zināms, kurā gadā piedzima meita Regīna.…