Kopsavilkums
Galvenie Livonijas sabrukuma cēloņi bija: politiskie – centralizētu valstu nostiprināšanās kaimiņos un Vācu ordeņa sabrukums, ekonomiskie – muižu lauksaimnieciskā ražošana, pilsētu tirdzniecības uzplaukums, sociālie – muižniecības kārtas nostiprināšanās, teokrātisko valdnieku laicīgās varas sairums un galvenokārt, ideoloģiskie – reformācija.
Lai nodrošinātu sev un savai dzimtai Kurzemes hercoga troni, hercogs Gothards izšķīrās par tālejošu piekāpšanos hercogistes muižniecībai. Tā nu Gothards izdeva privilēģiju. Gotharada Ketlera izdotā privilēģija samazināja hercoga ietekmi, bet vairāk palielināja muižnieku privilēģijas. Ketlers apdraudēja savas valsts ekonomisko pusi, izdodams privilēģiju, ka muižniekiem nav obligāti jāmaksā nodokļi, ko agrāk vajadzēja darīt obligāti. Muižnieki arī ieguva neierobežotu varu pār zemi, varēja valdīt kā viņiem pašiem patīk, muižnieki arī izmantojas visas izdotās Gotharada privilēģijas. Līdz ar muižnieku zemes attīstību nāca arī hercogistes sašķeltība.
Sākot ar 1677. Gadu, Latgalē oficiāli stājās spēkā arī Lietuvas statūts(1588. Gada redakcijā). Paužot poļu feodālo tiesību principus, tas pastiprināja feodāļu varu pār zemniekiem un palielināja ekspluatācijas iespējas. Grūti nosakāms, cik plaši tas ticis realizēts dzīvē, jo Inflantijā daļēji turpināja pastāvēt vēl agrākās vietējo muižnieku privilēģijas, parašas utt. Tomēr Lietuvas statūts Latgalē bija vadošais likums.
Pēc Altmarkas pamiera 1629.g. Pārdaugavas hercogisti sadalīja divās daļās: zviedru Vidzemē un poļu Vidzemē. Pirmo bija ieņēmis zviedru karaspēks, otro- poļu. Tāpēc tagadējā Vidzemē 1629.g. pēc 60. Gadus ilgās poļu kundzības iesākās jauns, svētīgs laikmets- zviedru laiki. Turpretim tagadējā Latgalē poļu laiki palika joprojām. Austrumu Vidzemi jeb Latgali galīgi piedalīja savienotai Polijas un Lietavas valstij. Vēlāk Altmarkas pamieru lauza, un zviedru- poļu karš sākās no jauna. Tas beidzās ar Olivas mieru 1660.g. Nu poļu ieņemto Dažus gadus vēlāk Varšavas saeima poļu Vidzemi nosauca par „Inflantijas kundzisti”.
Livonijas posms Latvijas vēsturē ienesa gan pozitīvus, gan negatīvus faktorus. Māras zeme zaudēja politisko patstāvību, līdz ar dzimtbūšanas ieviešanu arī saimniecisko patstāvību un personisko brīvību. Livonija apturēja nemitīgus karus starp vietējām tautībām, veicināja latviešu tautas veidošanos. Kristianizācijas dēļ ieviesās jaunās tehnoloģijas, rakstība, Rietumeiropas civilizācijas un mākslas tradīcijas. Livonijas posms padarīja Latvijas teritoriju piederīgu Rietumu kultūras telpai.
…
