Senlatviešu saimes gads

Ziemassvētki ir ziemas saulgrieži, kurus parasti svinēja trīs dienas. Ziemassvētkos diena ir visīsākā un nakts visgarākā. Senajiem latviešiem tas bija visīstākais nostāstu un pasaku stāstīšanas laiks, laiks mīklu minēšanai, dziedāšanai, spēlēm un zīlēšanai. Pazīstamākās senlatviešu tradīcijas bija mājas pušķošana, Ziemassvētku pēršanās, Budēļos, ķekatās, kaļadās jeb čigānos iešana, bluķa vilkšana, kā arī zīlēšana un laimes liešana. Daudzas no šīm tradīcijām ir vēl saglabājušas mūsdienās. Ziemassvētki tika sagaidīti ar bagātīgi klātu galdu, tāpēc bez obligātā ķūķa, uz tā bija zirņi, pupas, cūkas šņukurs, putraimu desas, vistas cepetis, štovēti kāposti, sautēti kāļi un burkāni, krāsnī cepti kartupeļi, pīrāgi un apaļi rauši, kas simbolizēja sauli. Tradicionālais Ziemassvētku dzēriens bija medalus Taču dzēra arī pienu un paniņas. Obligāti uz galda atradās maize, sāls un uguns, kas solīja svētību nākamajam gadam. Mana ģimene ievēro šo svētku tradīcijas un šis nav tikai dāvināšanas laiks, bet mīlestības un siltuma laiks.…