Baroka kultūra Rietumeiropā

Pirms 370 gadiem Senžermēnanlē pilī netālu no Parīzes Francijas karaļa Luija XIII un karalienes Annas ģimenē piedzima dēls Luijs – nākotnē ekstravagantais, leģendārais Francijas monarhs Luijs XIV. Viņa nākšana pasaulē karaliskā pāra 23. kopdzīves gadā tika uztverta kā Dieva dāvana, jo līdzšinējie mēģinājumi tikt pie mantinieka nebija sekmējušies. Kad 1643. gadā nomira Luijs XIII, jaunajam karalim Luijam XIV vēl nebija pieci gadi un valsts vadību pārņēma karaļa māte Austrijas Anna kopā ar pirmo ministru kardinālu Mazarīnī, kurš bija Rišeljē skolnieks.
Manuprāt viens no glorificēšanas instrumentiem bija absalūtās varas piešķiršana Luijam XIV, kas padarīja viņu pārāku par visiem cilvēkiem un augstmaņiem, viņš bija visvarens, tikai Dievs bija par viņu varenāks, taču Dievs nespēja ietekmēt Francijas tautu kā to darīja jaunais karalis. Tāpat kā citi viņa laika monarhi, Luijs uzskatīja, ka karaļi ir dzimuši, lai tiem viss piederētu un viņi valdītu pār visu tādējādi pazīstam kļuvis Luija XIV izteiciens: ”Valsts – tas esmu es”. Kopš 17.gs. Eiropā absolūtisms kļuva par dominējošo pārvaldes formu, vislielākos panākumus absolūtisms guva Francijā, jo sasniedza savu mērķi: pavalstnieku apvienošanu un disciplinēšanu politiskā, tiesiskā, reliģiskā un kultūras ziņā.
…