Kārtu pārstāvniecība Austroungārijā

Vestfālenes miers deva izšķirošu triecienu Vācu Romas impērijai. Impērijā ietilpstošo valstiņu valdnieki – firsti bija kļuvuši gandrīz pilnīgi pastāvīgi. Viņiem piederēJa nedalīta vara savās teritorijās, slēgt līgumus ar ārvalstīm un bez ķeizara atļaujas iesaistīties starpvalstui sacensībās. Sevišķi ietekmīgi šo firstu vidū bija Austrijas Habsburgi, kuri bija paturējuši Vācu Romas impērijas ķeizara kroni.
17. gs beigās un 18. gs sākumā ķeizara vara bija kļuvusi vājāka un vācu zemju valdnieku pastāvība augusi. Marijas Terēzijas valdīšanas laikātika radīts vienots valsts pārvaldes aparāts visām Habsburgu mantojuma zemēm. Tika izveidotas vietējās guberņas un to pārvalde. Austrijas zemēm un Bohēmijai bija vienota pārvalde, bet Ungārija ieguva zināmu pastāvību. Tai bija savs pārvaldes orgāns valsts sapulce jeb reihstāgs.
19. gs otrā pusē Austroungāriju veidoja Austrija, kurā bija 15 kroņa zemes, kurām bija zināma autonomija un savi parlamenti – landtāgi. Ungārija bija centralizēti pārvaldīta valsts ar vairākām kroņa zemēm, taču autonomija bija tikai Horvātijai. Austrijai un Ungārijai bija savs parlaments, tomēr Austroungārijā saglabājās lielas valdnieka tiešibas, viņa kompetencē bija gan parlamenta sasaukšana gan atlaišana.…