Eiropa 19. un 20.gadsimta sākumā

Dramatiski iekšpolitiski pavērsieni turpinājās Francijā.Pēc Napoleona gāšanas karalim Luijam XVIII neizdevās pilnībā restaurēt pirmsrevolūcijas laiku politisko un sociālo iekārtu.Jau 1815.gadā tika pieņemta konstitucionālā monrahija.Karaļa varu ierobežoja divpalātu Likumdošanas sapulce.Valsts budžets atradās parlamenta kontrolē.Kad pēc Luija XVIII nāves tronī nāca Šarls X,situācija mainījās.
Jaunais karalis bija izteikts reakcionārs,liberālisma,modernizācijas un Napoleona laiku mantojuma nīdējs.Šarls X paredzēja kompensēt emigrantiem revolūcijas laikā nodarītos zaudējumus,sašāurināt vēlēšanu tiesības un atlaist Nacionālo gvari.Karaļa politiskās galējības izraisīja nepatiku pat fanču konservatoros. 1830.gadā,saņēmis deputātu prasību atcelt vairākus karalim uzticīgus ministrus,karalis izdarīja valsts apvērsumu,ievērojami sašaurinot parlamenta konstitucionālās tiesības.Līdz ar to pats karalis izprovocēja notikumus,kas vēsturē tiek dēvēti pa Jūlija revolūciju.Pēc triju dienu ilgiem nemieriem Parīzē karalis atteicās no troņa un aizbēga uz Lielbriāniju.Francijas tronī tika aicināts cits Burbonu dinastijas pārstāvis-Luijs Filips(1773-1850),bet jauno politisko režīmu sāka saukt par Jūlija monarhiju.
Tā pēc savas politikas bija izteikti buržuāziska.Jaunā konstitūcija pilsoņiem piešķīra dažādas politiskās brīvības un paplašināja vēlētāju loku.Pie varas tagad atradās turīgākie uzņēmēji,tirgotāji un finansisti.…