Kurzemes hercogistes izveidošanās un politiskā pārvalde. Vidzeme, Rīga, Latgale

Livonijas valstiņu savienībai izirstot tagadējā Kurzeme un Zemgale tika pārveidota par hercogisti-no Polijas-Lietuvas atkarīgu valstiņu.Pirmajam hercogam G.Ketleram bija grūti valdīt-viņš bija pakļauts Polijas karalim.Pēc karaļa aicinājuma hercogam ar 300 jātniekiem vajadzēja doties karā.Sākotnēji hercogs nepārvaldīja visas hercogistes zemes:bijusī Kurzemes bīskapija piederēja Dānija.Tās dēļ cīnījās Polijas un Dānijas karaļi.Beidzot Kurzemes hercogs ieguva tiesības atpirkt šīs zemes no Dānijas.
Hercogistē dzīvojošie vācu muižnieki gribēja būt pilnīgi noteicēji savas muižas un nepakļāvās hercogam.Hercogs Ketlers bija spiests piešķirt muižniekiem arvien jaunas priekšrocības.Muižas atzina par pilnīgu Vācu muižnieku īpašumu.Muižniekus atbrīvoja no nodokļiem.Viņam piešķīra tiesības tiesāt zemniekus.Pat piespriest nāvessodu.Pārvaldot hercogisti,Ketler bija jāivēro muižnieku padomes-landtāga lēmumi.Savukārt Latviešu zemnieku stāvoklis Kurzemes un Zemgales hercogistē kļuva grūtāks. Hercogam piederēja tikai viena 1/3 visu zemju.Hercoga muižās zemniekiem klājās labāk,bet muižniekiem piederošajās muižās zemnieki pakāpeniski kļuva par kunga īpašumu.Ar zemnieka mantu un dzīvību muižnieks varēja rīkoties pilnīgi pēc saviem ieskatiem.Latviešu zemnieki negribēja samierināties ar šādu muižnieku patvaļu,tādēļ bieži bēga uz Vidzemi un Rīgu.…