Musulmaņu zemju kultūra
Par islāma pamatlicēju tiek uzskatīts Muhameds. Dzimis Mekā. Tur sācis savu sludināšanu,
bet iedzīvotāji bija nelabvēlīgi. Muhameds bija spiests ar saviem sekotājiem doties uz Jasribu.
Tur izdevās šai ticībai piesaistīt beduīnus. Muhameds ļoti vēlējās nokļūt atpakaļ Mekā.
Islams
Musulmaņi tic tikai vienam dievam – Allaham. Muhameds tiek uzskatīts par islāma sūtību.
Cilvēks tic, ka Allahs ir paredzējis viņa likteni. Lūgšanas notiek piecas reizes dienā noteiktos
laikos un pirms tā ievēro noteiktu mazgāšanos. Muhmedāļiem ir noteikta naudas nodeva – nabagu
nodeva. Viņiem ir obligātie mēneša gavēņi – ramadāni.
Arhitektūra
Viņu dievnamus sauc par mošejām. Ēku kompleksa centrā atrodas taisnstūrveida pagalms ar arkveida
galerijām. Lūgšanu zālē atrodas niša – mihraba, kas vienmēr bija orientēta Mekas virzienā. Šai nišai
līdzās bija minbars – paaugstinājums sludināšanai. Tai līdzās – muksura – valdnieka loža, kura atdalīta
ar koka nožogojumu, dekorētu ar skaistiem griezumiem. Lūdzēji sēdēja uz paklājiņiem vai niedru cinovām
(mašām), un līdzās novietoti bronzas gaismeklīši. Masīvie Korāna sējumi atrodās uz skastiem koka
paaugstinājumiem. Līdzās mošejai atradās minarets – signāltornis, no kura muedzins sauca musulmaņus
uz lūgšanu. Minarets bija galvenais orientieris haotiskajā pilsētas ieliņu ritmā.
Turīgās mājās bija pirts, kanalizācija, akas. Starp dubultajām sienām atradās biezs vilnas paklājs, uz kura
nepārtraukti tika liets ūdens, kuram iztvaikojos radās vēsums. Islāms no jūdaisma mantoja aizliegumu
attēlot dzīvas būtnes, tāpēc mošejā plaši tika izmantots ornaments.
…
