Kultūras dzīves īpatnības Latvijā 20.-30.gados

Ne mazāk svarīga loma bija arī glezniecībai. Latvijas gleznotāju apziņa bija- strādāt savas tautas labā. Tā kā Latvijā nebija augsta līmeņa glezniecības skolas, turīgākie jauni gleznotāji devās studēt uz Pēterburgu. Pēterburgā studējošie Latvijas gleznotāji izveidoja savu apvienību ‘’Rūķis’’ ,kur diskusiju un mākslas darbu veidā atzina latviešu mākslu un apzinājās, ka to vajag attīstīt ar vien augstākā līmenī. Pirmie ievērojamākie latviešu mākslinieki bija Ā.Alksnis, J.Valters, J.Rozentāls, V.Purvītis. Jauno gleznotāju un mākslinieku ideja bija attīstīt mākslu neņemot vērā baltvāciešu ietekmi kultūrā. Daudzi no jaunajiem māksliniekiem devās uz Parīzi meklējot jaunus kontaktus un mākslas virzienus.
20-30.gados kultūras dzīve bija augstā līmenī. Izglītībā vērojams uzplaukums, kas veicināja bibliotēku skaita palielināšanos un rosināja izveidot kultūras fondu. Literatūrā līdzās rakstniekiem, kas veicināja un iedvesmoja savu tautu, parādījās jauni rakstnieki, kā A.Čaks un Ē.Ādamsons. 20.gados tika nodibināti 2 lieli mūsdienu teātri Latvijas Nacionālo teātris un Dailes teātris, kas radīja tēlot gribētāju skaita pieaugumu un aktuāla problēma kļuva jauno aktieru izglītošana. Vēl šajā laikā tika nodibināta Latvijas Nacionālā opera, kas ļāva kvalitatīvāk attīstīties operas mākslai. Visbeidzot, glezniecībā bija novērojama jauno mākslinieku došanās izglītoties uz ārzemēm.
…