Varenās Zviedrijas lielvalsts valdnieka dēls laulību rezultātā kļuva par Polijas un Lietuvas karali, tomēr pēc tēva nāves viņš vēlējās mantot arī Zviedrijas troni, ko nepavisam negribēja pieļaut zviedru aristokrātija, jo Polijas un Zviedrijas intereses bija pretējas. Kad Zviedrijā ievēlēja jaunu valdnieku, sākās karš starp abām valstīm, kas norisinājās Livonijā no 1600. līdz 1629. gadam. Rezultātā zviedri tomēr guva virsroku un 1629. g. Altmarkā tika noslēgts miers ar noteikumiem, ka zviedri pārņem Dienvidigauniju un Vidzemi ar Rīgas pilsētu, bet Latgali atstājot Polijai.
Sākās periods, kas literatūrā tiek dēvēts par ‘zviedru laikiem’, lai gan zviedri pārvaldīja mazāko Latvijas teritorijas daļu. Rīgā apmetās Vidzemes ģenerālgubernators, tika izveidots pārvaldes aparāts ar plašām pilnvarām, kas izraisīja neapmierinātību vācu muižniecībā, jo zviedru augstmaņi ieguva lielus īpašumus. Tika noteiktas arī zemnieku klaušas un nodevas, kurās ietilpa arī jaunizveidots īpašs kara nodoklis zemniekiem – staciņš, jo Zviedrija nepārtraukti karoja un tai bija nepieciešami lieli līdzekļi. Par vienīgo oficiālo ticību tika atzīts luterānisms. …
