1941.gada 14.jūnija deportācijas Latvijā

Līdz ar Padomju Savienības okupāciju Latvija zaudēja savu suverenās valsts statusu. Pēc PSRS Komunistiskās partijas un valsts iestāžu norādījumiem padomju politiskā režīma nostiprināšanu Latvijā vadīja Latvijas Komunistiskā partija (LKP). Jau kopš paša okupācijas sākuma tā paklausīgi pildīja visus Centrālās komitejas (CK) norādījumus. Okupētās Latvijas jaunajai valdībai tika izvirzīti vairāki uzdevumi: likvidēt „buržuāzisko” valsts aparātu un izveidot padomju iestādes, izskaust privātīpašumu, to nacionalizējot, „audzināt apzinīgus sociālisma cēlājus, celt politisko modrību, cīnīties pret nacionālisma izpausmēm.” [Dimante, V., Karaļuns, V., Latvijas Komunistiskās partijas vēstures apcerējumi..]
1940.gada 12.jūlijā tika pieņemts kaitniecības apkarošanas likums. Šajā konkrētajā gadījumā kaitniecības apkarošana un cīņa pret nacionālisma iezīmēm izpaudās kā „tautas ienaidnieku” un „šķiriski svešu elementu” meklēšana, sankcionēta uzskaite un apcietināšana. 1940.gada rudenī Rīgā Brīvības ielā 37/39 (tagad- Brīvības iela 61) tika uzcelts pazemes cietums, kas daudziem apcietinātajiem kļuva par pēdējo mitekli šaisaulē. Saskaņā ar PSRS Kriminālkodeksu Padomju Latvijas iedzīvotājus varēja sodīt par „pārkāpumiem”, kas tika veikti Latvijas brīvvalsts laikā, jo …