Ievads.
Kultūra, manuprāt, vienmēr ir spilgta laikmeta atspoguļotāja.
Šajā zinātniski pētnieciskajā darbā mans mērķis ir izpētīt Latvijas kino vēsturi.Rīgas kinostudijas un 20.gs.Latviešu filmas un komponistus,kuriem ir saistība ar to.
Pārciestās Pirmā pasaules kara grūtības un zudusī ticība cilvēka eksistences stabilitātei radīja savdabīgu psiholoģisku efektu daudzi tagad no dzīves gribēja gūt iespējami vairāk baudas.
Sabiedrību pārņēma vispārēja aizraušanās ar sportu, kino, mūziku, dejām, spēlēm, konkursiem un citām lietām. Tikko pasaule attapās no Pirmā pasaules kara, tā arī latvieši sarosījās kino nozarē.
Latviešu konstruētā skaņu ierakstu aparatūra sekmīgi konkurēja ar dārgajiem ārzemju modeļiem.(Edgars un Voldemārs Blumbergi)
Tika izveidota akciju sabiedrība „Latvju filma”, kas veidoja kinohroniku un aktierfilmas.
Pirmie operatori mums bija no fotogrāfu vides – Jānis Sīlis, Arnolds Cālītis, Eduards Kraucs.
Pirmās filmas bija literāro darbu ekranizācija "Lāčplēsis", etnogrāfiskā filma "Latviešu kāzas Nīcā" (1931), "Kāzas Alsungā" (1935) A. Rusteiķa filma pēc V. Lāča scenārija "Zvejnieka dēls".
1.Latvijas kino vēsture.
Kinovēsture Latvijā ir tikpat sena, kā citās lielas kultūras valstīs. 1895. gadā Latvijas galvaspilsētā Rīgā parādījās tā sauktās “miglas bildes”, un tas notika krietni vien ātrāk nekā Berlīnē vai Ņujorkā. Latvijai bija savs vārds sakāms arī mēmā kino laikmetā – Eiropas filmzvaigznes Lia Mara un Marija Leiko dzimušas mūsu valstī, bet pazīstamākais 20. gadsimta sākuma rīdzinieks nenoliedzami ir aizrautīgais novators Sergejs Eizenšteins, par kura slavenākajiem darbiem dzirdējusi visa pasaule. Arī Eizenšteina līdzgaitnieks kinooperators Eduards Tisē dzimis Latvijā, tāpat no mūsu valsts pasaulē aizgāja kinodokumentālists Jānis Doreds, kurš nelegāli filmēja Ļeņina bēres un par to tika apcietināts, bet vēlāk kļuva par kompānijas “Paramount News” korespondentu un 25 gadus šīs kompānijas uzdevumā filmēja visur pasaulē – ģenerāļa Nobiles ekspedīciju Ziemeļpolā, Hitleru un Musolīni, Čehoslovākijas okupāciju un Parīzes kapitulāciju.
Kopš 20. gadsimta 20. gadiem kinodzīve kūsā arī Latvijā – kinodokumentālistikas lauciņu kopj operators Eduards Kraucs, kurš 1931. gadā bija uzņēmis jau 100 mēmās kinohronikas un ar amerikāņu studijas “FOX” palīdzību sāka ierakstīt kinožurnālus ar skaņu.
…
