1. Kā un kāpēc rodas subkultūras?
Sociologi un antropologi vēl arvien nav nonākuši pie vienota secinājuma, lai varētu atbildēt, kā un kāpēc rodas subkultūras. Runājot par subkultūrām, tiek lietoti vairāki atslēgvārdi: subkultūra, kopiena, telpa, deviance, mobilitāte, plūstamība.
Kā galvenais subkultūras rašanās cēlonis tiek minēts, ja atsevišķas sabiedrības grupas nonāk atstumtībā, jo, apzinoties savu identitāti, skata kultūras un komunikācijas kodu atšķirīgāk no pārējās sabiedrības. Kas īsti ir subkultūra? Subkultūra ir patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros, kas izveidojusies kā pretnostatījums sabiedrībā valdošajai kultūrai. To var uzskatīt arī par mazvērtīgu vai kaitīgu.
Subkultūras komunikācijā var parādīt sevi dažādi. Tās var gan nostāties, gan neiestāties pret valdošo kultūru. Subkultūru atšķirības vērojamas vērtībās, rituālos, simbolu sistēmā, stilā, gaumē un valodā. Arī viņu vēstījums var būt atšķirīgs, kā piemēram, uzraksti uz ēku sienām, ģērbšanās stils, valoda vai politisks manifests. Tāpēc var minēt, ka subkultūras veidojas ap vēstījumu.
Dažādi tiek vērtēta arī „ subkultūras” jēdziena rašanās un veidošanās. Bet mūsdienās terminu subkultūra sāka lietot Čikāgas teorijas skolas sociologi. Viņi uzskatīja, ka subkultūras veidojas pilsētvidē, kur sabiedrības daļas (šķiras) to ienākuma līmeņa vai dzīvesvietas dēļ ir mazāk izdevīgā stāvoklī pret savu vajadzību apmierināšanu.
Vēl kāds pētnieks A.Koens uzskatīja, ka rodas normatīva rakstura pretruna starp struktūru un kultūru, ko cenšas pārvarēt ar citas normu un vērtību sistēmas radīšanu. Tā tiek uzsvērta gan sociālās struktūras, gan dzīvesvietas jeb apkaimes nozīme subkultūru izveidē. Britu pētnieki uzsvēra jauniešu subkultūras kā pretošanās formu valdošajai kultūrai ar stilu, rituālu, uzvedības kodu u.c. palīdzību.
…
