Molotova - Rībentropa pakts

Molotova- Rībentropa pakts fiksēja Austrumeiropas sadalīšanu vācu un krievu interešu sfērās, kas būtiski izmainīja arī Latvijas pozīcija Austrumeiropas valstu starpā. Eiropas karam sākoties un likvidējot Poliju, tika radīti priekšnoteikumi Krievijas agresijai Baltijas valstīs. Baltijā ilgstoša neitralitātes politika kļuva nepārliecinoša, un diplomātiskās manevrēšanas iespējas stipri ierobežotas. Patiesībā Austrumeiropas valstis bija iedzīta strupceļā un to liktenis jau izšķirts.
Vācijas pārkāpa savstarpējo 1939.gada paktu, 1941. gada 22.jūnijā iebrūkot Padomju Savienībā. PSRS Molotova- Rībentropa pakta parakstīšanas rezultātā iegūtās teritorijas zaudēja.

5. Nobeigums
1939. gads ir palicis vēsturē kā gads, kurš izšķīris visas Eiropas likteni. Noziedzīgais, 23. augustā parakstītais Molotova- Rībentropa pakts deva “zaļo gaismu” Otrajam pasaules karam. Mierīgā Eiropas dzīve, kas bija pakāpeniski atjaunojusies pēc Pirmā pasaules kara, tika pārrauta. Daudzas valstis zaudēja savu neatkarību, tika iznīcinātas, bojā gāja miljoniem cilvēku. Šīs liktenīgās pārmaiņas skāra arī Baltijas valstis, tai skaitā Latviju. Taču tiešās PSRS- Vācijas neuzbrukšanas pakta sekas daudzām valstīm nebeidzās, beidzoties Otrajam Pasaules karam, tās turpinājās Padomju Savienības sastāvā, un, kā uzskata arī Valsts prezidente V. Vīķe- Freiberga, daudzām valstīm Otrais Pasaules karš beidzās līdz ar neatkarības atgūšanu pēc piecdesmit gadiem.
…