Secinājumi
Pētījumā secināts, ka darba laikā autora izvirzītā hipotēze „Atvēlot vairāk līdzekļu kino nozarei Latvijā, paaugstinātos filmu kvalitāte un spēja konkurēt ar ārzemju kinomākslu” ir apstiprinājusies. Par to liecina gan aptaujas rezultāti, kuri rāda, ka tieši nelielais budžets ir lielākais traucēklis, lai filmas attīstītos veiksmīgāk, gan režisores Ievas Plataces izteiktais viedoklis intervijā, kurā tiek uzsvērts finansējuma nozīmīgums kino industrijā, gan Latvijā iecienītā režisora Jāņa Streiča viedoklis, kurā teikts, ka vajadzētu visu valsts budžetu, lai spētu cīnīties ar Amerikas kino industriju. Arī, pētot Latvijas kino attīstību un zinot ekonomisko situāciju attiecīgajos gados, var secināt, ka krīzes gados Latvijā ir bijis mazāk kvalitatīvu un konkurētspējīgu filmu, salīdzinot ar gadiem, kad Latvijas valstij nebija ievērojamu problēmu ar ekonomisko situāciju.
Noskaidrojot un izpētot kinomākslas žanrus, autors secina, ka katru gadu rodas kāds jauns žanrs, tāpēc to ir ļoti daudz un bieži vien ir grūti vienu žanru nošķirt no cita žanra, līdz ar to veidojas daudzi hibrīdžanri. Kā arī ir diezgan daudz žanru, kurus latviešu kino režisori vēl nav apguvuši, izmantojuši.
Pētot Latvijas kino attīstību, autors secina, ka visvairāk godalgu, atzinību ir ieguvušas dokumentālās filmas, kā arī šī žanra filmas ir izrādījušās viskonkurētspējīgākās ārpus Latvijas robežām.
Veicot anketu apkopojumu, autors bija nepatīkami pārsteigts, uzzinot, ka vairāk kā ceturtdaļa respondentu par Latvijas kinomākslu neinteresējas nemaz, tāpēc secina, ka skolās vajadzētu vairāk mācīt par kinomākslu, lai radītu kaut nelielu ieskatu šajā jomā.
Apkopojot respondentu prognozes Latvijas kinomākslas attīstībai, atkal varēja secināt, ka lielākā daļa uzskata, ka finanses būs nozīmīgākais punkts, kas nākotnē noteiks šīs nozares augšupeju vai lejupslīdi, vēlreiz apstiprinot autora hipotēzi.
Darbu, pēc autora domām, bija samērā grūti veikt, jo informāciju par Latvijas kinomākslu ir diezgan grūti atrast, it īpaši par pēdējo desmitgadi. Kā arī problēmas sagādāja sazināties ar kādu latviešu režisoru, jo daļa režisoru ir izbraukuši no Latvijas, bet pazīstamākie ir grūti pieejami, tāpēc nācās izmantot režisoru sniegtās intervijas presei un izdarīt secinājumus pašam.
Darba gaitā autors nolēma, ka būtu vērts pētījumu turpināt un šoreiz tuvāk papētīt to latviešu filmu konkurētspēju, kuru pamatā ir Latvijas vēsture.
…
