Secinājumi
1. Lai arī Pirmajā pasaules karā Lielbritānija skaitījās uzvarētāj valsts, tomēr karš prasīja gan milzīgu skaitu upuru, gan tika izpostītas plašas teritorijas, kā arī vajadzēja sakārtot valsts ekonomiku, jo kopējie kara izdevumi bija aptuveni 10 miljardi;
2. Pateicoties Versaļas miera līgumam, no vācu kolonijām, kurās tai tika atņemtas, visvairāk ieguva tieši Lielbritānija, turklāt Vācija, kas bija Lielbritānijas lielākais ienaidnieks pirms Pirmā pasaules kara tika pilnīgi sagrauts, padarot to par otršķirīgu valsti;
3. Valdība veidoja dažādas programmas, kuras paredzēja palīdzību un atbalstu bezdarbniekiem, mājokļu celtniecībai, valsts izglītības sistēmas uzlabošanai.
4. 1925. gadā Vinstons Čērčils tiek iecelts par finanšu ministru, Lielbritānijā atjaunoja zelta standartu;
5. Dzīves līmenis šajos gados paaugstinājās. Lēto dzīvokļu būve vērsās pla¬šumā, reālās algas paaugstinājās, ģimenes kļuva mazākas. Vecuma pensijas dubultoja, garantēja pensijas atraitnēm un bāreņiem, bezdarbnieku pabalstu maksāja neierobežoti ilgi;
6. Divos gados pēc 1929. gada oktobra Lielbritāni¬jas eksports saruka divkārt. Lielbritānijā īpaši kritiska situācija ar graujošām sekām izveidojās ražošanas nozarē, jo strauji kritās pieprasījums pēc britu produkcijas;
7. Krīzes iespaidā strauji pieauga bezdarbs. 1930. gada jūlijā darba nebija 2 miljoniem cilvē¬ku; pēc diviem gadiem valstī bija 3,75 miljoni bezdarbnieku — vairāk nekā piektā daļa no darbspējīgajiem iedzīvotājiem;
8. Lai valsti izvestu no krīzes tika pieņemts, ka vairums ārzemju preču aplika ar aug¬stu muitas nodevu, bet Sadraudzības preces drīkstēja ievest bez muitas. Šī tarifu barjera sargāja Liel¬britānijas rūpniecību, līdz tā atguvās no depresijas;
9. 1931. gada septembrī tika realizēta taupības politiku. Visas no budžeta izmaksātās algas samazināja par desmit procen¬tiem;
10. Pēc kaut cik nelielas ekonomikas atmošanās 1937. gadā Anglijā iestājās kārtējā cikliskā krīze;
11. 1939. gadā Lielbritānija piesaka karu Vācijai.
…
