1.Bīskapa Alberta darbība Rīgā
1199.g. Bīskaps Alberts Vācijā vervēja karaspēku, lai dotos uz Livoniju. Savāca 23 kuģus, iebrauca Daugavas grīvā, noslēdza pamieru un lūdz apmesties krastā. Līvi to atļāva, viņu vecākie pieņēma kristietību.
Alberts pie sevis aicināja divus līvu vadoņus – Kaupo un Anno – uz miera līguma dzīrēm, bet viņus ieslodzīja. Alberts solīja vadoņus atlaist tikai pret ķīlniekiem(30 pusaudžiem), kurus aizveda uz Eiropu.
Atgriezies Alberts nopirka zemes gabalu, sāka celt Rīgu. Pirmo uzbūvēja Pēterbaznīcu, tad Doma baznīcu. Ap 1910.gadu apjoza teritoriju ap Doma laukumu. Ap 1915.gadu sāka darboties Bīskapa katedrāle (Doma b.). Latvijas teritoriju nosauca par Sv.Māras zemi.
300 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits astoņkāršojās (16 tūkst.). 1225.g. pāvest tai piešķīra pilsētas statusu.
2.Kas sniedz visplašāko informāciju par Krusta kariem Livonijā?
Indriķa hronika ir pirmais pilnīgākais rakstītās vēstures avots, kas stāsta par notikumiem Baltijā 12.gs. beigās un 13.gs.pirmajos gadu desmitos.Hronikā attēlotie notikumi rāda, ka tās autors bijis garīdznieks, kas pats piedalījies iedzīvotāju kristīšanā. Izanalizējot visus iespējamos Hronikas autora kandidātus, vairākums zinātnieku uzskata, ka tas ir bijis Imaras latgaļu priesteris Henrihs /Henricus de Lettis/, kurš Hronikā arī apraksta savu dzīvi un darbību.
Atskaņu hronika līdzās Indriķa hronikai ir otrs nozīmīgākais stāstošās vēstures avots par krusta kariem Baltijā un vietējo tautu brīvības cīņām 13.gadsimtā. Tā sniedz ticamas ziņas it īpaši par 13.gs. otrās puses notikumiem - par Livonijas ordeņa cīņu pret kuršiem, zemgaļiem un lietuvjiem. Tā uzskatāma par pirmo plašāko Vācu ordeņa hroniku, turklāt informācija tajā dota dzejas valodā.
Tās sastādīšanas galvenais mērķis bija izcelt Zobenbrāļu un Vācu ordeņa lomu Livonijas valstu izveides laikā, 13. gadsimta garumā. Hronikas sarakstīšanas laikā noslēdzas visas Latvijas teritorijas pilnīga iekļaušana Livonijā, 1290.gadā pakļaujot rietumzemgaļus, līdz ar to noslēdzot Livonijas faktisko izveidi.…
