Absolūtisms

1541. gadā Henriks VIII izveidoja speciālu palātu maksājumu iekasēšanai, kurai bija karaļa kasē jāiekasē nauda gan no muižniekiem, gan vasaļiem, īpašuma nodošanas mantojumā, pārvaldīšanā utt., gadījumos. Šim pasākumam vajadzēja nostiprināt feodālo struktūru pārejas uz buržuāziju laikā un palielināt karaļa ienākumus. Tjudori atbalstīja vadmalas ražošanu, bet tai pat laikā centās ar likumiem apturēt manufaktūru rašanos. 1555. gada akts par aušanu ierobežoja steļļu skaitu pilsētu un lauku manufaktūrās. Bet šie akti bija bezspēcīgi ierobežot to darbību, un valdība bija spiesta tos apturēt, neieviešot šos aizliegumus vairākos apgabalos, kur vadmalas ražošana bija kļuvusi par galveno tautsaimniecības nozari.
Šai pat laikā Tjudori apvienoja visu valsti, apspiežot nemierus, veicinot tirdzniecības attīstību, piešķirot tirgotājiem virkni privilēģiju, atbalstot pirmos koloniālos iekarojumus, kuģniecību, tirdzniecību ar darbaspēku, jūras pirātismu, izdeva negantus likumus pret klaidoņiem un nabagiem, cietsirdīgi apspieda tautas kustību. Tas ne tikai atbilda feodāļu interesēm kopumā, tas nodrošināja arī Tjudoru absolūtisma atbalstu no tikko radušās buržuāzijas puses, kam sākumā bija nepieciešams spēcīgas monarhijas atbalsts savu interešu aizstāvībai. Izmantojot šo atbalstu Tjudori spēja nostiprināt savu varu un atrisināt virkni svarīgu iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu. Tādā veidā Tjudoru politika bija pretrunīga. No vienas puses tā centās saglabāt feodālo iekārtu, no otras- ņēma savā aizbildniecībā un atbalstīja buržuāziju.
…