Luijs XIV paziņoja, ka jaunu teritoriju iekarošana ir katra valdnieka cienīga un vispatīkamākā nodarbe. Francijas mākslas dzīves vadītājs un organizētājs 17.gs. bija Šarls Lebrēns (1619.-1690.) - Luija XIV galma gleznotājs. Mākslinieks, attēlojot karaļa uzvaras, piešķir tām īpaši episku skanējumu. Karaļa tēlu bieži ieskauj alegoriskas figūras, kas simbolizē valdnieka diženumu. Visās gravīrās un akvareļos attēlotās karaļa un viņa ģenerāļu sejas ir mierīgas un nesatricināmas, zaldāti atrodas otrajā plānā.
Arī mūsdienās Versaļas pils ir Luija XIV absolūtās varas un Francijas galma spožuma simbols. Laikā no 1661. Līdz 1689. gadam tās būvē bija nodarbināti 36 000 strādniku. Pils pret dārzu pavērstā fasāde bija 580 metrus gara. Pilī bija aptuveni 2000 telpu. Versaļā dzīvoja ap 20 000 galminieku un vairāki tūkstoši karaļa gvardu. Pils iekštelpu iekārtojums ar dārgām mēbelēm, gleznām, krāsainiem gobelēniem un freskām, kā arī milzīgais parks ar strūklakām, kanāliem, dīķiem, ūdenskritumiem un simetriskajiem celiņiem kalpoja par paraugu pārējo Eiropas absolūto valdnieku gaumei.9
Runājot par aristokrātijas ideoloģiju un tās nozīmīgumu Latvijā. Jēdziens aristokrāts mūsdienu Latvijas kultūrā ir salīdzinoši svešs gan saturiski, gan hronoloģiski, gan politiski svešās grupas kopīgais apzīmējums. Bet neskatoties uz to 19. gs līdz ar latviešu nacionālajām kustībām, kuras ietver citādā vai svešādā konstruēšanu, tieši latviešu intelektuālā elite veidoja nacionālās identitātes saturu, attīstot nacionālo diskursu tā laika medijos. Vērā ņemot arī darbības biedrībās un masu aktivitātēs.
Latviešu kultūrā aristokrātija attiecas uz tālu pagātni, laiku, pirms vācu iebrukuma un kristianizācijas politikas sākumam, tad visa veida valdniekus uzskatīja par agrīno viduslaiku valdniekiem tā, piemēram, Andreja Pumpura darbs „Lāčplēsis”. Bet jāņem vērā, tas var pretendēt tikai uz vispārināta latviešu aristokrātijas tēla veidošanu, tāpēc mūsdienu Latvijas kultūrā nevaram meklēt nacionālāo arsitokrātiju.
…
