Ekspresionisms
Ekspresionisms ir mākslas kustība, kas radās 20. gadsimta sākumā Vācijā.
Ekspresionisms — pēc dažādiem kritērijiem — ilga no aptuveni 1905. gada līdz aptuveni 1925. gadam.
Visspilgtāk tas izpaudās vācu mākslā, taču ekspresionistu darbi tapa arī ārpus Eiropas (Krievijā un ASV).
Ekspresionisma mākslai raksturīga realitātes izkropļošana ar nolūku radīt emocionālu efektu un atspoguļot cilvēka iekšējās sajūtas, kā arī tai raksturīgas intensīvas (bieži — negatīvas, satraucošas, bailes raisošas) emocijas.
Ekspresionisma stilā gleznoja daudzi mākslinieki, piemēram, Emīls Nolde, E.Kirhners, bet vispopulārākais bija Edvards Munks.
Šajā darbā uzskatāmi redzamas ekspresionisma pazīmes: cilvēks uz tilta pavēris muti kliedzienam, un fona trauksmainās līnijas un spilgtās krāsas, šķiet, kliedz kopā ar viņu. Darbs pauž eksistenciālās drāmas pārdzīvojumu, tilts simbolizē dzīves nenoteiktību.
Opārts
Opārts, jeb optiskā māksla izveidojās Francijā un ar laiku izplatījās visā Eiropā, Amerikā un Āzijā.
Opārta uzplaukums sākās 60.gadu vidū ar pirmo izstādi Ņujorkā (1964-1965).
Opārts ietekmēja ne tikai arhitektūras, datoru pasaules estētikas un modes attīstību, bet lika uz ikdienas lietām skatīties citādi.
Opārtā tiek radītas optiskas ilūzijas - tiek veidotas trīsdimensionālas kompozīcijas, radīts dziļuma efekts, figūru izmēru ilūzija u.t.t. Efekti tika iegūti, izmantojot asus krāsu kontrastus, dažādu līniju biezumu, līniju virziena dažādošanu u.c.
Šādi mākslas darbi bija īpaši populāri kafejnīcu interjerā, jo tie radīja laikmetīgas un modernas vides noskaņu un pilnībā integrējās arhitektoniskajā veidolā.
…
