Ievads
Popārtu kā stilu spēj atpazīt daudzi. Gan tāpēc, ka tas ir parādījies nosacīti nesen, gan arī tāpēc, ka radīts tieši ikvienam. Populāra tautas māksla – tas ir ironisks popārta skaidrojums.
Ironijas sajūta un rotaļīgums bija viens no stila raksturlielumiem. Popārta tēli tika meklēti reklāmās, multfilmās, komiksos un televīzijā. Mākslinieki sāka veidot kolāžas no dažādiem, mākslai netradicionāliem materiāliem – sākot ar kartona un metāla kārbām un beidzot ar stiklu, spoguļiem, audumiem, avīžu izgriezumiem un auto detaļām. Daudzi pievērsās fotomontāžām spilgtos, kliedzošos un savstarpēji nesaderīgos toņos. Nereti tika atdarināti sadzīves priekšmeti, veidojot no tiem neparastas kompozīcijas.1
Manuprāt, popārts ir nemirstīgs. Šī māksla ir kā moderns gaiss, ko elpojam, jo tas savā ziņā ir veids kā uz lietām paskatīties no citas puses, tā ir ekspresija, kas liek mums pavērt savu redzesloku krietni plašāk. Tas ir kas tāds, kas būs modē vienmēr, kā veselīga humora deva, kas māca mums pasmieties pašiem par sevi.
Ja tā labi ieskatās, tad šādas tādas popārta iezīmes mēs varam atrast visapkārt – modē, interjerā, uz ielas, mājās, tas ir sadzinis saknes un dzinumus visur, kā rezultātā bieži vien nemaz atsevišķi nevar atdalīt no radošajām industrijām, jo šī māksla atrod savu nišu katrā nozarē.…
