Anrī Ruso

Parīze aiz mana loga. Vēlējos akcentēt, cik atšķirīgi tiek panākts tas pats efekts. Šis mākslinieks ir vienā darbā salicis ļoti daidz reālas lietas, kas kopā veido neīstu skatu, ir spēlējies ar krāsām, cenšoties iegūt pārejas. Mājas ir nestabilas, viena tuvu otrai, Eifeļtornis savā neīstākajā izmērā izpeld no pilsētas vidus, cilvēks lido ar izpletni pilnīgi nedabīgā pozā, kaķim ir cilvēka seja, savukārt cilvēkam ir divs sejas. Šeit jau, iespējams, varam runāt par simbolismu. Lai ari glezna ir pārbāzta ar dažādiem elementiem, tajā var atrast daudz ko tādu, kas kopā veido stilu un tomēr ir nosaucams par gaumīgu.
Lai arī modernismam ir vairāki atzari, naivisms jeb primitīvisms man liek domāt par to, ka neiespējamais ir iespējams un robežu nekad nav bijis un nebūs. Jā, es arī sauktu Ruso par naivisma spilgtu pārstāvi. Ja par gaumi strīdās, tad parasti saka ja patīk bērniem, tad ir izdevies. Šis noteikti patiktu ne tikai bērniem. Kaut kas ļoti saistošs, iespējams, tā pati sapņainība un fantastika, ir atrodams un liek aizdomāties.
…