Viens no ievērojamākajiem Nīderlandes 16.gadsimtā gadsimta 2.puses žanra glezniecības meistariem bija Pīters Brēgels Vecākais(Bruegel; 1525/30-1569). Viņu bieži sauca arī par Zemnieku Brēgelu, bet viņa īsto vārdu līdz 1559. gadam rakstīja šādi – Brueghel, bet mākslinieks pats vēlāk tiek dēvēts Bruegel, izsviežot burtu „h” no uzvārda, bet viņa dēli paturēja sākotnējo variantu.
Brēgela pirmais skolotājs bija Pīters Kuks van Īlsts, kurš bija apmeties Antvērpenē.
Mākslinieks apprecēja Kuka meitu Meikenu. Pēc kāzām viņš pārcēlās uz Briseli, kur dzīvoja Meikena un viņas māte. Viņa dzīvesvieta nesen tika atjaunota un pārvērsta par muzeju.
Vēlāk, kad Brēgels sāka studijas Itālijā, viņa skolotājs bija Džūlijo Klovijo, kāds mākslinieks, kas ietekmējās no Mikelandželo un vēlāk atbalstīja jauno El Greco.
Brēgels dzīvoja laikā, kad Nīderlande atradās Spānijas bargā un nežēlīgā hercoga Albas pakļautībā, kad mākslinieka dzimtenē uzliesmoja sacelšanās notikumi un to nežēlīga apspiešana, drausmās inkvizīciju tiesas. Tas viss, protams, dziļi iespaidoja mākslinieka jūtīgo dvēseli, liekot radīt darbus, atbilstīgus, tā laika pārdzīvojumiem.
Brēgela agrīnajos darbos, pēc to būtības un satura, zināmā mērā saskatāma mākslinieka priekšgājēja Bosa radošā ietekme. Arī Breigels, tāpat kā Boss, savos darbos izvirzīja priekšplānā noteiktu faktu, bet fonā attēloja skaistu ainavu.…
