Glezniecībā, ka attēlojamais objekts daudz sāka parādīties jūra. Gan saistībā ar pasaules rašanos, gan grēku plūdiem. Jūra bez robežām, haotiska jūra – tā atsauc atmiņā radības nepilnību, pirmo cilvēku grēcīgumu, kuri gāja bojā tieši jūras viļņos.
Renesanses māksla bija īpaša. Īpaša ar to, ka tai bija savs, jauns skatījums lietām. Jauni mākslas veidi, lietas par mākslu, kas jau bija zināmas pirms tam, renesanses laikā atgriezās jaunā veidā. Renesanses māksla ir īpaša arī ar to, ka tās laikā ir daudz labi mākslinieki. Viņu vārdi zināmi vel tagad. Un neiet runa tikai par glezniecību, bet arī par arhitektūru, mūziku u.c.
Arhitektūrā pastiprinājās laicīgu celtņu ( piļu, dzīvojamo ēku, rātsnamu) nozīme. Renesanses idejas visspilgtāk atklājās Itālijā (Leonardo da Vinči, Mikelandželo, Rafaēls, Ticiāns, D. Bramante), Nīderlandē (J. van Eiks), Vācijā (A. Dīrers). Mūzikā renesanses iezīmes vērojamas virzienā ars nova Itālijā un Francijā 14.gs. Plaši izplatījās laicīgā mūzika. Strauji attīstījās instrumentālā mūzika. Izveidojās mažora-
Nobeigums
Renesanse- viens no laika posmiem vēsturē. Renesanse arī kā kultūras uzplaukuma laiks. Laiks, kad pārmaiņas skāra gan cilvēkus, viņu dzīves, gan māksliniekus un viņu darbus.
Visspilgtāk renesanse izpaudās Itālijā, par ko liecina zināmāko mākslinieku vārdi un neskaitāmo darbu pierādījumi.
Māksliniekam renesansē nebija viegli. Daudzas viņu izdarības tika salīdzinātas ar viduslaikiem. Viņiem daudz kas bija jāiemācas, jāapgūst. Mainījās viņu pašu, un citu uztvere par mākslu. Pieauga vajadzība pēc kvalitatīvākas mākslas. Renesanses mākslinieki daudz vairāk sāka izcelt savu personību, būt viņi paši.
…
