Akropole: 2.gt. vidū p.m.ē valdnieki uzsāka savas pilsētas un nocietinājumu uzbūvi. Pilis tika celtas stāvos, klinšainos pakalnos. Tās sauca par akropolēm „augšēja pilsēta”. Apkārt akropolei bija lieli nocietinājumi. Tā tika būvēta no regulāriem akmens bluķiem, sakrautiem līdzenās rindās, tos saturēja kopā tikai pašu smaguma spēks. Biezums – 10m, augstums -18-20 m.
Mikēnas akropoles plānomjums atšķiras no Krētas piļu plānojuma. Tā sastāvēja no vairākām izolētām ēkam, kuram bija izeja uz centrālu pagalmu. Centrā atradās iegarena telpa, kas bija valdnieka un valdnieces megarons un sastāvēja no trīm daļam. Megarona iekšējas sienas ir apgleznotas no iekšienes. Freskas ir līdzīgas Krētas salā sastopamām, tikai to izpildījums ir sausāks, attēlojums shematiskāks. Arī tematika ir līdzīga, tikai klāt vēl nāk medību un kauju ainas.
„Lauvu vārti”- galvenie vārti, mikēnu akropolē(ap 14. Gs. Pmē) Tie vārti simbolizēja Mikēnu valdnieku militāro spēku. Tos veido divas milzīgas akmens plāksnes, kas augšā ir pārsegtas ar vinu, vēl milzīgāku plaksni, virs kuras neīsta kaļķakmeņu velve, kur tika iecirtas divas akmens lauvu figūras. Šis figūras ir vienīgi Egejas monumentālas tēlniecības pieminekļi. Lauvas sakārtotas heraldiskā kompozīcijā, kuras centrā ir Krētas kultūrai raksturīga kolona ar perestinātu augšdaļu.
…
