Kārļa Padega grafika

Kārļa Padega atstātais mantojums Latvijas mākslā ir neapšaubāmi neatkārtojams. Un tik daudz, cik viņš pārdomāti niansēti ietilpinājis savos darbos, reti kurš mākslinieks spēj panākt tik elegantām līnijām un graciozi. Viņa grafikās atklājas viņa visspēcīgākais talants – zīmēšana, ko Padegs izkopis līdz absolūtai virtuozitātei. Izmantojot deformāciju un lakonismu, kuru vēl papildina viņa dzīves nestandarta uztvere, Padega darbi mani spēcīgi uzrunāja ar skarbumu un patiesumu, ko tie caurstrāvo.
Apskatīju tuvāk tikai dažus mākslinieka darbus, pat ne visus pašportretus, ko viņš radījis. Nevarētu arī teikt, ka tikai viņa pašportretos būtu lasāma Padega izjūta par to, kā viņš izjutis sevi pasaulē, tā vijās cauri visiem viņa darbiem, atklājot dažādas nianses un slēpjoties smalkajās detaļās, kuras no sākuma var nepamanīt. Arī es pati ne tuvu nejūtos aptvērusi Kārļa Padega patieso būtību, ja tas vispār ir iespējams, taču nešaubos, ka man ir izdevies redzēt pāri šim autsaidera un dendija statusam, jo ar cilvēkiem visbiežāk mēdz būt tā, ka tie patiesībā savā būtībā ir pilnīgi proporcionāli pretēji apgriezti salīdzinājumā ar to, kādi tie izliekas esam. Arī Kārlis Padegs. Ārēji iedomīgs, neaizskarams dendijs, taču iekšēji – dziļi līdzjūtīgs, taisnību un mīlestību alkstošs cilvēks, kas, nespējot citādi pārdzīvot pasaules netaisnības, izpauž tās mākslā tik spilgti, kā Eiropas robežās reti kurš ir izpaudis, tieši saistībā ar sāpīgo pēckara tēmu.


…