Mūzika. Vissavdabīgākā Vāgnera opera. Tajā ir maz ārējās darbības – visa uzmanība koncentrēta uz varoņu pārdzīvojumiem. Jutekliskas tvīksmes piesātinātā mūzika plūst kā straume, nesadaloties atsevišķās epizodēs. Sevišķi liela psiholoģiska nozīme ir orķestrim: varoņu iekšējo sajūtu atklāsmē tam ir ne mazāka loma kā vokālakām partijām. Operas pamatnoskaņu piesaka orķestra ievads: nepārtraukti mijas īsi motīvi, gan sēri, gan jūsmīgi, bet vienmēr intensīvi, kaismes pilni. Viena no labākajām Vāgnera melodijām ir „Mums mūžam dzīvot nāvē būs ...”, - krāšņa, nepārtrauktā kustībā, neatturamā tiecībā uz augšu. Liels emociju kāpinājums noved pie kulminācijas. Mīlestības ideja kulminējas „Mīlas nāve”.
Nirnbergas meistardziedoņi. Uzmetuma pirmie teksti radās 1845. gadā. Šo ieceri ierosināja tikko pabeigtā opera „Tanheizers”. Abu skaņdarbu centrālais notikums ir dziedāšanas turnīrs, kura uzvarētājam balva ir skaistas meitenes roka. Darbs pie operas sākās tikai 1861.gada decembrī un turpinājās vairākus gadus; tā tika pabeigta 1867.gada oktobrī. Pirmizrāde 1868.gada 21. jūnijā Minhenē. Libretam izmantoja dažādus avotus- hronikas, noveles. Literārajā tekstā atspoguļojas arī daži Vāgnera biogrāfijas momenti., personiskās domas, ienaidnieku karikatūras.
Mūzika. Vāgnera brieduma perodia vienīgā opera ar vēsturiski sadzīvisku sižetu. Liela vieta operā atvēlēta viduslaiku savdabīgās dzīves un paražu ainai. Operas koros ietverts tautas spēks. Mūzika kopumā ir tuva vācu folklorai. Dziesmas iespaidīgi izvēršas plašā dramatiskā skatā – ansamblī, piemēram, fināla 4.epizodē Valtera 3. dziesma „Rītausma sārtā jau debesīs blāv” pārtop par varenu ansambli ar kori, meistaru un tautas dziedājumu atbalstīta.
…
