Recenzija izrādei "Lodes pār Brodveju"

Ir aizvēries Dailes teātra skatuves priekškars izrādē„Lodes pār Brodveju” , pazūd lieliskais Mārtiņa Vilkārša (izrādes scenogrāfs) ar teatrālās Amerikas atribūtiku apgleznotais priekškars, aplausu jūra mitējusies un sākas mūžīgā drūzmēšanās, saspiestiem kā siļķēm mucā. Pūlis ,kā jau ierasts, ir milzīgs, biļešu kasi grāvuši ne pa jokam. Dažkārt pieklājīgie, bet šoreiz nē, skatītāji izšķūrējuši ceļu līdz garderobei, priecīgi, spožo aktieru tērpu un tēlošanas spindzoņas pārņemti, dodas kur kurais.
Ārpus teātra sienām un ložu spindzoņai izkļuvuši, mājup dodas teātra pulciņa biedri, Dailes teātra ilggadējie fanāti- Rižiks un Pižiks.

RIŽIKS – Zin’, sākumā kad izdzirdēju no tevis, ka iesim uz teātri domāju, nu kas tas par garlaicīgu mēslu tur būs, kaut kādas „Lodes pār Brodveju”. Likās būs riktīgākais blīkšķu un nervu bojāšanas gabals. Bet izrādās, izsmējos vēderu turēdams!
PIŽIKS – Nu redzi, es tomēr kaut ko sajēdzu no laba teātra! Kaut gan nepatīkami liekas tas, ka vienmēr tik oriģinālais režisors Dž. Dž. Džilindžers jauno “kases grāvēju” (komēdija 2 cēlienos) „Lodes pār Brodveju”, kā saka kritiķe Linda Ģībiete, ir nokopējis no 1994. gadā tapušās Vudija Alena filmas "Bullets Over Broadway "(traģikomēdija), kas tika nominēta ar septiņiem "Oskariem", tajā skaitā arī scenārijs. Pēc filmas motīviem veidotā Pjotra Rozenfelda luga ar tādu pašu nosaukumu tad arī tika iestudēta Dailes teātrī Džilinžera režijā.
RIŽIKS – Jā, diez ko labi jau nav.. Bet man Džilīša stils vienmēr ir paticies, tāds nedaudz kreizī( „Kaligula”, „Nekrofils”) viņam padodas vienmēr! Bij Džilindžeram raksturīgie ārējie rāmji, protams, saglabāti: uz skatuves dzer, smēķē un lamājas, bet man tas netraucēja.
…