Akvareļglezniecība

Rūdolfs Pērle ar savu jutīgo tehniku iezīmē jaunu kvalitatīvu pakāpi latviešu akvareļglezniecībā. Tomēr viņa un laikabiedru akvareļos vērojama zināma tēmas šaurība – dominē ainava un klusā daba.
Aptuveni tajā pašā laikā latviešu glezniecībā parādās jaunas tendences, kas saistās ar vienas latviešu gleznotāju daļas orientāciju un modernās mākslas studijām. Akvareļglezniecībā šis pagrieziena punkts visspilgtāk iezīmējas Jāzepa Grosvalda un Jēkaba Kazaka daiļradē. J. Grosvalds jaunā skatījumā atspoguļo tautas dzīvi saasinātos vēsturiskos apstākļos ar monumentāliem un viengabalainiem mākslas tēliem. Otru ievirzi pārstāv akvareļglezniecības stingri reālistisko tradīciju turpinātāji, piemēram, Eduards Vītols, Valentīns Stepanovs, Bruno Jaunzems.
Latviešu mākslā akvareļglezniecības aktivizēšanos piecdesmitajos gados veicināja skatītāju prasība pēc emocionāliem, krāsainiem, daudzveidīgu noskaņu bagātiem mākslas darbiem. Salīdzinājumā ar reprezentatīvajām tendencēm eļļas glezniecībā un citās nozarēs akvareļglezniecība daļēji atbilda šīm vēlmēm. 1958. gadā notika pirmā akvareļu izstāde. …