Konspekts par 19.gadsimta mākslas virzieniem

Māksla mākslai
Estēticisms, „estētiskais virziens” – viena no mākslas teorijām. Estēticisma uzskata piekritēji mākslu izvirza kā pašmērķi, nemeklējot tās tikumisko, reliģisko vai politisko mērķi. Māksla mākslai ideja balstās uz I.Kanta uzskatu par to, ka mākslu var vērtēt tikai un vienīgi pēc pašas mākslas principiem, nevis pēc kā tāda, kas tai piemīt ārēji. 1832.gadā rakstnieks T.Gotjē publicēja mācību „L’art pour l’art” („Māksla mākslai”), un to 19.gs. vidū no jauna „atcerējās” franču simbolisti. 19.gs. beigās Anglijā radās mākslinieciskais strāvojums, tā sauktais „estētiskais virziens”, kas realizēja principu, ka māksla ir pašpietiekama darbība (O.Bīrdslijs, D.M.Vistlers, O.Vailds). Šo virzienu kritizēja D.Raskins, V.Moriss. Rietumu mākslā šiem strāvojumiem, kuri izriet no lozunga „Māksla mākslai”, bijusi liela nozīme arī 20.gs.

Plakāts
Vācu val. plakat, franču val. plaque – viens no jaunākajiem grafikas mākslas veidiem, kurā mākslinieks izmanto gan grafiskos tēlošanas līdzekļus un materiālus, gan gleznieciski dekoratīvo paņēmienu, gan aplikāciju, fotogrāfiju u.tml. Plakātu mākslu iedala trijās lielās grupās:
1.politiskais plakāts, kas uzsver aģitāciju (pretkara, pirmsvēlēšanu u.tml.), aicina uz revolūciju, aktualizē cīņu par dabas aizsardzību u.tml.;
2.teātra izrāžu u.c. kultūras pasākumu plakāts;
3.raklāmas (vai antireklāmas) plakāts.
Plakāta māksla izveidojās 19.gs. vidū Francijā (A.Tulūzs-Lotreks). Reklāmas plakāts Anglijā darināja O.Bīrdslijs, panākot tajos vienotu jūgendstila šrifta un ornamenta ansambli. 20.gs. 70.-80.gados plakātu mākslā izcilus paraugus radījuši I.Blumbergs, J.Dimiters, J.Riņķis, G.Zemgals.
…