Recenzija par izstādi "Publiskie spoguļi"

16.gs. beigās no vācu zemēm uz Rīgu atnāk grāmatu iespiešanas māksla, un līdz ar to parādās pirmās drukātās afišas vācu valodā. 19.gs. beigās parādās pirmās iespiestās attēlu lapas, savukārt 19.-20.gs. mijā Latvijā piedzīvo savu uzplaukumu jūdentstils. Tas viss, protams, ietekmēja arī plakātu rašanos Latvijā, par kuriem vēlos nedaudz pastāstīt.
Šī izstāde bija sakārtota un sadalīta sešās daļās un katra daļa atbilda noteiktam laika posmam. Pirmā zālē tika izkārti plakāti no 1863.-1945. gada laika posmam. Tie bija saistīti gan ar Dziesmu svētkiem: H.Šics „Nevis slinkojot un pūstot. Veltījums Pirmajiem vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.”, Raimonds Šiško „XI latviešu dziesmu svētki”, gan ar politiskām aģitācijām. Piemēram: „Balsojiet par sociāldemokrātiem”, Rihards Zariņš „Nacionālā apvienība glābs Latviju no sarkanā pūķa” un daudzi citi plakāti ar dažādiem saukļiem balsot par partijām. Personīgi manu uzmanību pievērsa Valtera Uztīciša plakāts „Latvija-dzīvība?! Boļševisms-nāve.”. Ļoti spilgts un vienlaikus baiss plakāts. Boļševisms simboliski tiek attēlots nāves(skeleta) veidolā ar mazu bērnu uz rokām. Var just patriotisma un neapmierinātības garu. Savukārt Gustava Klucīša plakāts „PSRS darbļaudis.…