Tirgus darbība mūsdienās un plāni nākotnē
Āgenskalna tirgus ēkas īpašnieks ir Rīgas pilsēta. Līdz 2021. gadam nomas tiesības uz tirgus zemi pieder SIA “Rīgas Centrāltirgus”. Tirgus celtne ir nozīmīgs 20. gs. sākuma Rīgas nacionālajam jūgendstilam raksturīgs pilsētas arhitektūras piemineklis (Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 2017, ER; Cita Rīga 2017, ER; ).
Šodien paviljons un atklātā teritorija tirgus aizņem 8433 m² lielu platību un tur ir vieta 443 tirdzniecības vietām. Tirgus atklātā teritorija ir paredzēta 219 tirdzniecības vietām un divi paviljoni: dārzeņu paviljons 116 tirdzniecības vietām, bet piena un gaļas paviljons 108 tirdzniecības vietām. Tirgus teritorija ir sadalīta pa sektoriem.. 2. Stāva galerija ir 589 kvadrātmetrus liela, pagrabi aizņem kopējo platību 793 kvadrātmetrus. Noliktavas kopā ir 274 kvadrātmetrus lielas, kā arī Āgenskalna tirgum ir 3 saldētavas telpas (KPPP inv. nr. 19077 III).
2012. gadā tika uzsākts projekts Āgenskalna tirgus laukuma rekonstrukcijai. Projekta ideja izstrādāta Radi Rīgu programmas ietvaros. Galvenā ideja bija radīt Āgenskalna tirgus apkārtni pieejamāku gājējiem, sašaurinot transportam paredzēto brauktuvju platumu un ierobežojot transporta kustības ātrumu. Minētā projekta mērķi ir gājēju un velobraucēju drošības uzlabošana, veidojot jaunu publisku ārtelpu – vienlīmeņa laukumu ar Āgenskalna tirgu centrā. Kā arī projekta priekšlikums paredz likvidēt esošo ielu krustojumu un izveidot jaunu tirgus laukumu, sakārtojot arī tirgus teritoriju. Pēc labiekārtošanas teritorija kļūtu zaļāka - iecerēts stādīt 22 kokus un izveidot zaļo nojumi no 36 kokaugiem. Pašlaik Āgenskalna tirgus laukuma rekonstrukcijas kopējās provizoriskās izmaksas aplēstas 5,772 miljonu eiro apmērā. Ja būs pieejami nepieciešamie līdzekļi ieguldījumiem infrastruktūrā, būvdarbus varētu pabeigt līdz 2020. gadam (Pankovska 2012 ER; www.DELFI.lv 2015, ER).
…
