Latvijas muižas

Ievads
Muiža (no lībiešu valodas moiz jeb igauņu môiz, krievu myza) - kunga sēta pretstatā zemnieku mājām. Muižas tai veidā, kā tās Latvijā pastāvēja līdz 1920. gadam, ir vācu laiku veidojums, jo par latviešu pašu kungu sētām 12. gs. nav nekādu drošu ziņu. Ziņas par vasaļu jeb muižnieku muižām latvijā sastopam tikai. sākot ar 1339. gadu. 1412-1495.g. Vidzemes muižu dokumentos atrodam jau datus par 17 muižu lielumu, kas svārstījās starp 2-20 arkliem. Turpretim zemnieku māju lielums bija ¼ - 1 arkls; caurmērā Vidzemes muiža 15. gadsimtenī bija 8-20 reizes lielāka par zemnieku sētu.
Muižu skaits Latvijā gadsimtu gaita mainījās līdz 1920.gadā visā Latvijā bija 1479 muižas, 294 pusmuižas un 171 mācīctājmuižas. Beidzoties 1920. gadam Latvijas agrārās reformas likums muižas likvidēja, atstājot tikai 61 lielu un 134 mazu muižu centru.
Es šo tematu izvēlējos tāpēc, ka es bērnībā biju dzirdējusi dažādus nostāstus par muižām, kas man bija ieinteresējis, bet tā tuvāk nebiju izpētījusi, un tagad radās iespēja izpētīt tuvāk, kādas tās izskatās un kurā gadā celtas, kas tajās dzīvojis.
…